Kas ir peldošais valūtas kurss?

Kurss veidojas starpbanku tirgū, kurā nepārtraukti satiekas pircēju un pārdevēju rīkojumi. To ietekmē tirdzniecības plūsmas, procentu likmju atšķirības starp valūtu zonām, inflācijas gaidas, kapitāla kustība un ziņas par ekonomikas stāvokli. Tā kā šie apstākļi mainās katru dienu, mainās arī kurss, un neviena iestāde to iepriekš nepasludina. Eiropas Centrālā banka gan katru darbdienu publicē eiro atsauces kursus, bet tas ir tirgus stāvokļa fiksējums noteiktā brīdī, nevis noteikts kurss.

Pretstats ir fiksēts vai piesaistīts kurss, kad centrālā banka apņemas uzturēt valūtas vērtību noteiktā attiecībā pret citu valūtu vai valūtu grozu un tāpēc iejaucas tirgū, pērkot vai pārdodot rezerves. Latvijai šī pieredze ir tuva: pirms eiro ieviešanas lats bija piesaistīts, sākotnēji starptautisko rezervju valūtu grozam un vēlāk eiro ar šauru pieļaujamo svārstību koridoru, un tieši šīs piesaistes noturība bija priekšnoteikums dalībai eirozonā. Starp abiem galiem pastāv arī starpvarianti, piemēram, pārvaldīta peldēšana, kad kurss principā ir brīvs, bet centrālā banka atsevišķos brīžos tirgū iejaucas.

Katrai sistēmai ir sava cena. Peldošs kurss darbojas kā amortizators: ja ekonomikai klājas sliktāk, valūta vājinās, eksports kļūst konkurētspējīgāks un tautsaimniecība pielāgojas bez algu un cenu piespiedu samazināšanas. Toties svārstības padara neskaidras importa cenas un ārvalstu līgumu vērtību. Fiksēts kurss dod paredzamību, bet liek visu pielāgošanos uzņemties cenām, algām un budžetam, un tas prasa lielas rezerves un uzticēšanos.

Ikdienā šo jēdzienu bieži jauc ar valūtas maiņas praksi. Valūtas maiņas punktā redzamais kurss nav tirgus kurss, bet gan tirgus kurss ar uzcenojumu, un pirkšanas un pārdošanas kurss atšķiras. Salīdzinot piedāvājumus, jāskatās nevis reklamētais kurss, bet gan summa, ko tiešām saņemsiet pēc visām komisijas maksām. Tipiska kļūda ceļojumā ir piekrist kartes maksājumam „savā valūtā“ ārzemju terminālī: šādā gadījumā kursu nosaka tirgotāja pakalpojuma sniedzējs, un tas parasti ir neizdevīgāk nekā maksāt vietējā valūtā.

Grāmatvedībā un nodokļu aprēķinos darījumi ārvalstu valūtā jāpārrēķina eiro pēc publicētā atsauces kursa attiecīgajā dienā, tāpēc uzņēmumam kursa svārstības rada arī uzskaites sekas, ne tikai naudas plūsmas sekas. Praksē tas nozīmē, ka gada beigās atlikumi ārvalstu valūtā jāpārvērtē un rodas kursa starpības, kuras atspoguļo peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Kārtību nosaka grāmatvedības jomas normatīvie akti, un konkrētos piemērošanas jautājumus skaidro Valsts ieņēmumu dienests.