Perestroika bija nosaukums programmām, kas sāka reformēt PSRS birokrātiju un ekonomiku 1987. gadā. Tulkojumā angļu valodā kā “pārstrukturēšana”, perestroiku īstenoja toreizējais padomju līderis un drīzumā topošais prezidents Mihails Gorbačovs. Sākotnēji šī programma bija paredzēta darba efektivitātes reformai, un tā nāca klajā ar mērķi palielināt izpratni ekonomiskajos tirgos, un drīz vien tā tika pieņemta kā oficiālā padomju valdības politika. Daži to slavēja kā demokrātisku kustību uz reformām, bet citi – kā neveiksmīgu ekonomikas politiku.
Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas, valsts pārvaldes institūcijas, plenārsēdē Gorbačovs izklāstīja Krievijas perestroikas plānu. Viņš savā plānā ieviesa turpmāko valsts komunistiskās vadības atdalīšanu un pašvaldību autonomijas palielināšanas veidus. Viņš mēģināja atgriezt Krieviju tās lielvaras statusā, kas tika pieredzēts no 1940. gadsimta 1970. līdz XNUMX. gadiem. Mēģinot neatpalikt no joprojām plaukstošajām ASV un Japānas ekonomikām, perestroika mēģināja attālināties no Staļina laikā valdošās centralizētās ekonomikas politikas.
Perestroikas politika atdalīja Krieviju no vecās marksistiski ļeņiniskās politikas, virzoties uz atklātības un caurspīdīguma, tiesiskuma, kontroles un līdzsvara un plurālisma realitāti. Programma veicināja politiskās debates un opozīciju valstī un pavēra ceļu jaunai kapitālisma ekonomikai. Tomēr šī jaunā ekonomika perestroikas laikā iegrūda valsti ekonomiskajā depresijā un krīzē, no kuras Padomju Savienība galu galā sabruka 1991. gadā.
Perestroikas īstenotās reformas izspieda lielu daļu valsts kontroles ārpus praktisko komunistu metožu sasniedzamības. Šīs jaunās metodes un jaunā paļaušanās uz nekomunistiskām praksēm ļāva krievu tautai ar perestroikas palīdzību izkļūt no aukstā kara tikai četrus gadus pēc tā īstenošanas, lai gan par Padomju impērijas sabrukuma cenu. Tauta, kas tagad ir brīva saskaņā ar demokrātiju, bija bez lielas savas impērijas un neveiksmīgas ekonomikas.
Lai gan programma ieviesa jaunu laikmetu valsts vēsturē, daudzi kritizēja tās motīvus. Daudzas ekonomiskās birokrātijas traucēta perestroika tika uzskatīta par Gorbačova veidu, kā uzlabot savu politisko stāvokli, demonstrējot demokrātisku fasādi. Lai kā arī būtu redzams, perestroika bija neveiksme kā ekonomiskā politika, kas iegrūda valsti pārmērīgā inflācijā, taču ar panākumiem izdevās ieviest demokrātiju un jaunu krievu dzīvesveidu un valdību.