Perifrāze, ko sauc arī par apkārtrakstu, ir lietvārda vai darbības vārda aizstāšana ar aprakstošu frāzi. Rakstot to var izmantot apzināti, lai panāktu efektu, vai arī tas var liecināt par pieredzes trūkumu rakstniecībā vai ar priekšmetu. Runātajā valodā bieža perifrāzes lietošana liecina par grūtībām atrast vārdu, vai arī tas var rasties no sociālajiem mēģinājumiem mīkstināt ziņojumu. Grūtības atrast vārdus var liecināt par attīstības problēmu, vai arī tas var liecināt par pamatā esošu neiroloģisku bojājumu.
Perifrāzes izmantošana rakstniecībā un diskursā rada garus, aprakstošus fragmentus. Lai noteiktu toni vai uzsvērtu kāda vārda nozīmes smalku aspektu, autori dažkārt izvēlas izmantot kādu sarežģītu frāzi viena vārda vietā. Piemēram, autors, lai radītu efektu daiļliteratūras darbā, var izvēlēties rakstīt “pēdējie zūdošie siltuma stari aiz kalna aizslīdēja”, nevis “saule riet”. Tāda pati frāze zinātniskā rakstā par sauli tiktu uztverta slikti. Līdzīgi perifrāzi var izmantot, lai mīkstinātu vai politizētu vēstījumu, piemēram, “daudzi cilvēki tika mudināti atrast apmierinošāku darbu”, nevis “daudzi cilvēki tika atlaisti”.
Akadēmiskā un profesionālā rakstīšana parasti cenšas izvairīties no perifrāzes par labu kodolīgākam, skaidrākam stilam. Izstrādāts formulējums šajos kontekstos liecina par vārdu krājuma trūkumu vai priekšmeta pārvaldīšanas trūkumu. Amerikāņu angļu valodā kodolīga rakstīšana tiek uzskatīta par autoritatīvāku formu. Frāzes, piemēram, “pēc būtības” vai “tāds”, bieži iezīmē vietas, kur rakstīšanu var vienkāršot. Un otrādi, pārāk kodolīgi raksti var šķist auksti un sausi.
Runas valodā bieža perifrāzes lietošana bieži nozīmē problēmas ar vārdu atrašanu vai vēlamā vārda iegaumēšanu runas brīdī. Tā var būt normāla novecošanās funkcija, taču tā var notikt arī saistībā ar insultu, smadzeņu traumu vai Alcheimera slimības sākuma stadijām. Ja to izmanto, lai kompensētu patiesas vārdu atrašanas problēmas, perifrāze var būt būtiska runātāja spējai sazināties. Biežus vai arvien biežākus gadījumus, kad ir grūti atrast vārdu, vajadzētu apspriest ar runātāja ārstu, jo tie var būt vieni no pirmajiem neiroloģiskas slimības vai traucējuma simptomiem.
Attīstībā perifrāze ir normāla valodas attīstības sākumā. Ļoti maziem bērniem nav pietiekami daudz vārdu krājuma, lai visu apzīmētu, tāpēc frāžu aizstāšana ir izplatīta stratēģija. Piemēram, “vieta ar tīrradņiem” ir tipisks veids, kā divus gadus vecs bērns var lūgt iecienītāko restorānu. Tāpat otrās valodas apguvēji var izmantot aprakstošas frāzes, ja viņiem trūkst vajadzīgā vārdu krājuma, lai efektīvi sazinātos.