Personīgais pārstāvis ir persona, kas ir atbildīga par finanšu lietu kārtošanu citas personas vārdā. Visizplatītākais personīgā pārstāvja veids ir testamenta izpildītājs, saukts arī par administratoru, kurš nodarbojas ar testamenta apstrādi. Personīgie pārstāvji var rīkoties arī tādu dzīvu cilvēku vārdā, kuri nespēj paši kārtot savas finansiālās lietas, piemēram, ja nepilngadīgajam ir nepieciešams aizbildnis, jo viņai nav ļauts patstāvīgi pieņemt finanšu lēmumus.
Personīgajam pārstāvim vairumā gadījumu ir pilnīga kontrole pār finanšu lietām, kuras viņš risina. Tam nepieciešams cilvēks ar ļoti augstiem ētikas standartiem, kas uzvedīsies ar augstu atbildības pakāpi. Personīgajiem pārstāvjiem parasti ir pienākums risināt finanšu lietas, par kurām viņi ir atbildīgi, it kā viņi būtu viņu pašu, vienlaikus paturot prātā izteiktās vēlmes. Piemēram, ja personīgais pārstāvis zina, ka mirušais vēlas, lai nauda tiktu ziedota labdarībai, pārstāvis pārliecinās, ka šī vēlme ir izpildīta.
Ar testamentu personīgais pārstāvis bieži sadarbojas ar mantojuma devēju, jo process var kļūt sarežģīts. Pārstāvis nolasa testamentu, paziņo kreditoriem par mirušo un nodrošina, ka visi legāti tiek izpildīti atbilstoši norādījumiem un izpildīti testamenta nosacījumi. Apmaiņā pret šo darbu personīgais pārstāvis saņem atlīdzību, kas tiek maksāta no mantojuma. Ja testamentā maksa nav norādīta, testamenta tiesa noteiks, cik daudz pārstāvim jāmaksā.
Personīgajam pārstāvim, kārtojot lietas dzīvas personas vārdā, ir pienākums kārtot lietas pēc iespējas ciešāk atbilstoši tās personas vēlmēm, kuras labā pārstāvis strādā. No pārstāvjiem arī gudri jāpārvalda konti un jāuzvedas atbildīgi, nosakot naudas izlietojumu. Piemēram, aizbildnis nevarētu izšķērdīgi tērēt mājsaimniecības precēm, pamatojoties uz argumentu, ka tas varētu atņemt aizbildnim nepieciešamos ienākumus nākotnē.
Dažos gadījumos personīgais pārstāvis jāieceļ tiesai. Tas var notikt, ja kāds nomirst bez testamenta vai ja nav pieejami nosaukti personīgie pārstāvji. Tiesa bieži ieceļ pieredzējušu advokātu vai uzņēmumu, kas piedāvā personisku pārstāvību, un šiem ieceltajiem pārstāvjiem tiek piemēroti tādi paši standarti kā tiem, kas ir nosaukti testamentos vai citos dokumentos.