Kas ir plūdu riska karte?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 5. oktobrī 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Plūdu riska karte ir valsts sagatavots kartogrāfisks materiāls, kas parāda, kuras teritorijas var applūst dažādas varbūtības plūdos un kādas sekas tas radītu iedzīvotājiem, ēkām un saimnieciskajai darbībai. Latvijā šādas kartes sagatavo un publicē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kartes veido pēc vienotas Eiropas Savienības pieejas, ko nosaka plūdu direktīva. Vispirms nosaka applūduma teritorijas vairākiem scenārijiem: bieži sastopamiem plūdiem, vidējas varbūtības plūdiem (tos parasti raksturo kā plūdus, kas iespējami vidēji reizi simt gados jeb ar vienu procentu varbūtību gadā) un retiem, ļoti lieliem plūdiem. Pēc tam šos applūduma laukumus savieto ar datiem par iedzīvotājiem, ēkām, infrastruktūru un piesārņojuma avotiem un iegūst plūdu riska kartes.

Šīs kartes nav tikai informatīvs materiāls. Pašvaldības tās izmanto teritorijas plānojumā, nosakot apbūves ierobežojumus applūstošās zonās, valsts iestādes plāno pretplūdu būves un civilās aizsardzības pasākumus, bet būvvaldes vērtē, vai un kā konkrētā vietā drīkst būvēt. Iedzīvotājam kartes ir visnoderīgākās pirms nekustamā īpašuma iegādes, jo tās parāda risku, kas neparādās sludinājumā un ko, vasarā apskatot īpašumu klātienē, nemaz nevar pamanīt.

Pārbaudi pirms pirkuma veiciet piecos soļos. Pirmkārt, atrodiet objektu plūdu riska kartēs un pierakstiet, kurā scenārijā tas applūst. Otrkārt, atveriet pašvaldības teritorijas plānojumu un skatiet, vai zemesgabals iekrīt applūstošā teritorijā vai virszemes ūdensobjekta aizsargjoslā, jo tur būvniecība ir ierobežota. Treškārt, pārbaudiet zemesgrāmatā ierakstītos apgrūtinājumus. Ceturtkārt, jautājiet būvvaldei, kādas prasības tiek izvirzītas konkrētajā vietā, piemēram, minimālo grīdas līmeņa augstumu. Piektkārt, palūdziet apdrošinātājam provizorisku piedāvājumu: atteikums vai neparasti augsta prēmija ir skaidrs signāls par risku.

Apdrošināšanā plūdu riska kartes darbojas netieši. Latvijā nav valsts plūdu apdrošināšanas programmas, kāda ir Amerikas Savienotajās Valstīs, un mājokļa polises slēdz ar privātiem apdrošinātājiem. Plūdi parasti ir atsevišķs dabas stihijas risks, kas polisē var būt iekļauts vai izslēgts, tāpēc jāizlasa polises noteikumi un izņēmumu saraksts. Pievērsiet uzmanību trim vietām līgumā: vai segta gruntsūdeņu un kanalizācijas atplūdes radītā applūšana, kāds ir pašrisks tieši dabas stihijas gadījumā un vai pagrabā uzglabātā manta vispār ir apdrošināta. Apdrošinātāji, nosakot prēmiju vai atsakot segumu, ņem vērā objekta atrašanos applūstošā teritorijā, un publiski pieejamie riska dati ir viens no izmantotajiem avotiem.

Bieži sastopams pārpratums ir uzskats, ka „simtgades plūdi” notiek tieši reizi simt gados. Patiesībā tā ir varbūtība: šāda mēroga plūdi var atkārtoties arī divus gadus pēc kārtas, un varbūtība katru gadu ir vienāda. Otrs pārpratums ir kartes uztveršana kā garantija. Kartes balstās uz vēsturiskiem novērojumiem un modeļiem, tāpēc tās tiek periodiski pārskatītas, un klimata pārmaiņas, upes gultnes izmaiņas vai jauna apbūve situāciju var mainīt. Trešais pārpratums ir domāt, ka risks pastāv tikai pie upēm: pilsētās applūšanu bieži izraisa lietusūdens kanalizācijas pārslodze stipru lietu laikā.

Kur atrast datus par konkrētu vietu

Plūdu riska un applūduma varbūtības kartes publicē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, un tās ir pieejamas bez maksas. Tas pats centrs publicē arī hidroloģiskās prognozes un brīdinājumus par ūdens līmeni upēs, ko pavasara palu laikā ir vērts pārbaudīt katru dienu.

Papildus aplūkojiet pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā applūstošās teritorijas ir attēlotas kā ierobežojumu zonas. Ja plānojat būvniecību, precīzāko atbildi dod būvvalde, jo tā vērtē gan kartes, gan vietējos apstākļus, gan aizsargjoslu prasības.

Ko darīt īpašniekam

Pirms pirkuma ir vērts pārbaudīt gan riska kartes, gan kaimiņu pieredzi par pavasara palu līmeni. Pazīmes, kas liecina par agrāku applūšanu, ir mitruma un sāls pēdas pagraba sienās, pelējums, svaigi krāsotas tikai apakšējās sienu daļas, paaugstināti pamati un jau ierīkota drenāža.

Esošam īpašumam risku mazina drenāža ap pamatiem, pagraba hidroizolācija, pretvārsts kanalizācijas izvadā, sūknis ar rezerves barošanu un katla, elektrosadales un vērtīgās tehnikas pārvietošana augstāk par iespējamo ūdens līmeni.

Ja applūšana jau notikusi

Vispirms atslēdziet elektrību applūdušajās telpās un izvērtējiet drošību; par draudiem dzīvībai vai īpašumam ziņojiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, zvanot uz 112. Pirms sakopšanas nofotografējiet ūdens līmeni uz sienām un bojātās mantas.

Paziņojiet apdrošinātājam polisē noteiktajā termiņā, jo novēlots pieteikums ir viens no biežākajiem atteikuma iemesliem. Saglabājiet bojāto mantu līdz ekspertīzei un visus čekus par avārijas darbiem, jo arī tie var tikt segti.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu P Ziņot par neprecizitāti