Popemobile ir transportlīdzeklis, kas ir īpaši izstrādāts Viņa Svētības Pāvesta, katoļu baznīcas vadītāja, lietošanai. Jebkurā laikā tiek izmantoti vairāki popemobili, kā arī virkne novecojušu transportlīdzekļu, ko var apskatīt muzejos dažādos pasaules reģionos, sākot no smagi bruņotām automašīnām un beidzot ar atvērtiem limuzīniem. Popemobile, ko pazīst lielākā daļa cilvēku, ir versija ar ložu necaurlaidīgu stikla korpusu, kas ļauj cilvēkiem redzēt Viņa Svētību, vienlaikus nodrošinot viņa aizsardzību.
Pāvests Jānis Pāvils II plaši ienīda terminu “popemobile”, 2002. gadā žurnālistiem sacīdams, ka tas ir “necienīgs”, lai gan viņš atteicās piedāvāt alternatīvu. Pieklājības dēļ daži žurnālisti popemobili dēvē par pāvesta limuzīnu vai pāvesta automašīnu, taču termins “popemobile” ir iemantojis plašumu, un diez vai tas izzudīs, neskatoties uz dedzīgām vēlmēm pēc lielākas cieņas.
Popemobiles pilda vairākas funkcijas. Tā kā pāvesta vizītes mēdz sagaidīt ar lielu ļaužu pulku, ko var būt grūti kontrolēt, pāvests aizsargā pāvestu, pasargājot viņu no visiem, kas varētu vēlēties viņam kaitēt. Lielākajā daļā popemobilu ir vietas apsardzes darbiniekiem un pāvesta palīgiem, un tie parasti tiek braukti lēni, kamēr tos ieskauj drošības personāls. Daudziem ir lieli drošības elementi, tostarp bruņu pārklājums un specializētas riepas.
Publisku uzstāšanos būvētais popemobilis ir paredzēts arī pāvesta izstādīšanai, ļaujot svētceļniekiem viņu redzēt. Tā kā daudzi cilvēki ceļo diezgan tālu, lai redzētu pāvestu, būtu diezgan sarūgtināts, ja viņš tiktu aizsists garām bruņumašīnā ar tonētiem logiem; tā vietā daudziem popemobiliem ir īpaša platforma, uz kuras pāvests var sēdēt vai stāvēt. Platforma padara pāvestu labi redzamu, ļaujot cilvēkiem redzēt viņu no jebkuras vietas pūlī.
Pirmo oficiālo pāvesta automašīnu uzbūvēja Mercedes-Benz 1930. gadā, un Mercedes uzņēmums turpina dominēt popemobile ražošanas tirgū, ražojot Pontiff automašīnu klāstu, sākot no privātiem sedaniem līdz pārveidotiem sporta transportlīdzekļiem ar sēdvietu platformu. Arī citi automašīnu uzņēmumi ir ražojuši popemobiles, tostarp Range Rover, Fiat, Ford, FCS Star un GMC.
Starp citu, klasiskais popemobila dizains ar stikla virsmu debitēja 1981. gadā pāvesta Jāņa Pāvila II ceļojuma laikā uz Poliju, un uz popemobila numura zīme ir rakstīts “SCV 1”, kas ir saīsinājums no Vatikāna pilsētas itāļu nosaukuma, kam seko atsauce uz pāvesta vietu katoļu baznīcas hierarhijā.