Kas ir portfeļa svars?

Portfeļa svars ir procentuālā daļa no noteikta vērtspapīra vai ieguldījumu veida ieguldījumu portfelī. Viens no visvienkāršākajiem aprēķiniem šāda veida analīzei ir noteikt turējuma vērtību dolāros un dalīt to ar kopējo portfeļa vērtību. To pašu procesu var sekot, tā vietā izmantojot akciju skaitu. Šī bilances noteikšana ir viens no galvenajiem aktīvu sadales faktoriem.

Ir dažādi veidi, kā sasniegt portfeļa svaru. Viena no visizplatītākajām metodēm ir noteiktas vērtspapīra svara noteikšana. Analītiķis var arī veikt aprēķinus, lai noteiktu, cik daudz portfelis ir ieguldīts noteiktā jomā. Iespējamās kategorijas ietver uzņēmējdarbības veidu, indeksa ekspozīciju vai ģeogrāfisko reģionu. Šos analīzes veidus var apvienot, lai sniegtu dažādas perspektīvas par kopējo ieguldījumu.

Portfeļa svars tiek izmantots, lai novērtētu aktīvu sadalījumu. Tas ir elastīgs process, ko var veidot tā, lai tas atbilstu analītiķa investīciju stratēģijai. Dažādu aktīvu svara noteikšana var palīdzēt ieguldītājam noteikt, kuras izmaiņas, ja tādas ir, ir jāveic dažādos sektoros, lai maksimāli palielinātu kopējo portfeļa darbību.

Lai gan ir iespējams noteikt portfeļa svaru ar vienkāršu aprēķinu, ir vairāki sarežģītāki vienādojumi, ko var izmantot, lai veiktu šāda veida aktīvu analīzi. Daži ņem vērā portfeļa veidu, piemēram, vai tas ir tikai ilgtermiņa, pilnībā ieguldīts vai nulle ieguldīts. Ir arī citi nosacījumi, kategorijas un ierobežojumi, kas var palielināt vienādojuma sarežģītību un ļauj padziļināti analizēt ieguldījumu maisījumu.

Daudzi analītiķi noteiks portfeļa svaru kā agrīnu soli, veicot pilnīgu aktīvu sadales analīzi. Nosakot dažāda veida portfeļa svarus un nosverot tos vienu pret otru, analītiķis var izveidot optimālu stratēģiju nākotnes ieguldījumiem. Šīs metodes efektivitāte ir atkarīga no tā, cik labi analītiķis saprot, kā šie dažādie faktori darbojas kopā.

Portfeļa svara noteikšana ir mūsdienu portfeļa teorijas (MPT) procesa sastāvdaļa. Šī ir metode, kurā tiek pieņemts noteikts riska apjoms, cerot, ka portfelis sasniegs maksimālu atdevi. Analītiķis var sākt gan noteikt risku, gan palielināt atdevi, saprotot, kā dažādi faktori ietekmē portfeļa sastāvu. Tas būtībā ir veids, kā iegūt dziļu izpratni par pašreizējiem ieguldījumiem, lai to veiktspēju varētu novērtēt un novērtēt attiecībā pret nākotnes prognozēm.