Pretaudzēju līdzekļi ir zāles, kas paredzētas audzējiem, patoloģiskas audu augšanas zonām, kurām raksturīga strauja šūnu augšana. Lai gan daži audzēji ir labdabīgi, citi ir ļaundabīgi un var būt kaitīgi. Pretaudzēju līdzekļus izmanto ļaundabīgu audzēju ārstēšanai, lai novērstu to izplatību, iznīcinātu audzēju, palēninātu augšanas ātrumu vai citādi ierobežotu audzēja darbību.
Ir vairākas dažādas antineoplastisko līdzekļu klases. Visas šīs zāles ir paredzētas, lai kaut kādā veidā iedarbotos uz strauji dalošajām šūnām augšanas iekšpusē. Tas var būt problemātiski, jo daudzi pretaudzēju līdzekļi nevar atšķirt ļaundabīgas un labdabīgas vai pat labvēlīgas šūnas. Cilvēkiem, kuri lieto šīs zāles, var rasties nopietnas blakusparādības, jo zāles uzbruks viņu veselajām šūnām, kā arī neveselīgajām šūnām.
Ķīmijterapijas zāles ir labi zināms pretaudzēju līdzekļu piemērs. Kad ārsts izraksta šādas zāles, tiek veikta pārbaude, lai noteiktu, kāda veida zāles būtu visefektīvākās un kāda būtu vispiemērotākā deva. Pretaudzēju līdzekļus bieži izmanto kā daļu no lielāka terapijas plāna, piemēram, ja kāds saņem operāciju, ķīmijterapiju un starojumu, lai novērstu vēža augšanu un samazinātu iespēju, ka augšana atgriezīsies. Ārstēšanas plānus, kas ietver šīs zāles, parasti uzrauga onkologs, kas specializējas vēža aprūpē.
Šādas zāles pacientiem var bojāt aknas, plaušas, sirdi un nieres, kā arī parasti izraisa neauglību. Pacientiem zāļu lietošanas laikā var rasties arī tādas blakusparādības kā ūdens aizture, slikta dūša, vemšana, galvassāpes un nogurums. Šīs zāles ir datētas ar 1940. gadiem, un vairāki farmācijas uzņēmumi ir izpētījuši jaunus to formulējumus un pielietojumus, lai izstrādātu zāles, kas ir cieši vērstas pret audzēju un šajā procesā neizņem tik daudz veselīgu šūnu.
Cilvēkiem, kuri strādā ar pretaudzēju līdzekļiem, piemēram, medmāsām, farmaceitiem un slimnīcu tehniķiem, jābūt uzmanīgiem. Ilgstoša šo zāļu iedarbība var izraisīt virkni kaitīgu ietekmi uz veselību. Rīkojoties ar šīm zālēm, ir svarīgi valkāt cimdus un ievērot atbilstošus piesardzības pasākumus, lai samazinātu iedarbības risku, un būt uzmanīgiem attiecībā uz jaunu veselības problēmu pazīmēm, kas varētu būt saistītas ar šo zāļu iedarbību. Svarīga ir arī piekļuves kontrole vietām, kur šīs zāles tiek uzglabātas un lietotas, lai vietās, kur tās varētu tikt pakļautas, tiktu ielaists tikai pilnvarots personāls, kas ir atbilstoši apmācīts.