Priekšzobi ir asi, kaltiem līdzīgi zobi, ko izmanto ēdiena satveršanai, griešanai un graušanai košļājamā laikā. Cilvēkiem ir astoņi priekšzobu zobi, kas atrodas mutes priekšpusē. Arī daudziem citiem dzīvniekiem ir priekšzobu zobi.
Divus priekšzobu komplektus mutes augšdaļā sauc par augšžokļa centrālajiem priekšzobiem un augšžokļa sānu priekšzobiem. Centrālie priekšzobi ir tie, kas ir vistuvāk ķermeņa viduslīnijai, savukārt sānu priekšzobi atrodas distālā līmenī vai tālāk no viduslīnijas. Augšžokļa priekšzobi piestiprina pie augšžokļa jeb augšžokļa. Apakšžoklim jeb apakšžoklim ir piestiprināti apakšžokļa centrālie un sānu priekšzobi.
Zīdaiņa vecumā mutē aug primārie vai lapkoku priekšzobi. Tos bērnībā aizstāj ar sekundāriem vai pastāvīgiem priekšzobiem. Katrs priekšzobs ir piestiprināts pie žokļa ar vienu garu konusveida sakni katram zobam. Zoba priekšpuse jeb uz āru vērstā puse ir gluda un pulēta ar izliektu formu. Zoba aizmugurei jeb uz iekšpusi vērstai pusei ir ieliekta forma, un augšējiem priekšzobiem ir V-veida izciļņa zoba augšdaļā pie augšžokļa velves.
Ir vairākas dažādas sistēmas zobu marķēšanai cilvēka žoklī. Universālā apzīmējumu sistēma, ko parasti izmanto Amerikas Savienotajās Valstīs, marķē piena zobus, katram piešķirot lielo burtu. Pastāvīgie zobi ir marķēti pēc skaita. Augšējie piena zobi no pacienta labās puses uz kreiso ir apzīmēti ar D, E, F un G. Augšējie pastāvīgie zobi attiecīgi apzīmēti ar 7, 8, 9 un 10. Apakšējie piena zobi no pacienta kreisās puses uz labo ir N. , O, P un Q, savukārt pastāvīgie zobi ir 23, 24, 25 un 26.
FDI Pasaules zobārstniecības federācija izstrādāja divciparu apzīmējumu, ko zobārsti izmanto starptautiskā mērogā. Šī sistēma marķē gan piena zobus, gan pastāvīgos zobus pēc skaita. Lapu priekšzobi no pacienta labās puses uz kreiso ir 52, 51, 61 un 62, savukārt pastāvīgie zobi ir 12, 11, 21 un 22. Apakšējie piena priekšzobi ir no labās uz kreiso pusi 82, 81, 71 un 72. Pastāvīgie zobi ir 42, 41, 31 un 32.
Papildus cilvēkiem šāda veida zobi ir sastopami zālēdājiem, tiem, kas ēd tikai augus, piemēram, trušiem. Tas ir atrodams arī citiem visēdājiem vai tiem, kas ēd gan augus, gan gaļu. Daži visēdāji, kuriem ir priekšzobu zobi, ir zirgi, kaķi un grauzēji.
Zirgiem un kaķiem ir 12 priekšzobi, bet grauzējiem tikai četri. Šie zobi grauzējiem ir atšķirīgi, jo tie turpina augt visu dzīvnieka mūžu un tiek nolietoti, grauzējot, kad tas ēd. Ziloņiem augšējie priekšzobi ir kļuvuši par izliektiem ilkņiem.