Kas ir privātā slēgtā ekonomika?

Privāta slēgta ekonomika ir tāda, kurā valsts neļauj ārējai ekonomikai ietekmēt iekšējo ekonomisko praksi. Aizvien globālāka vide apgrūtina šāda veida ekonomikas pastāvēšanu. Nekāda tirdzniecība nepastāv starp vietējo ekonomiku un apkārtējām valstīm; visas preces nāk no vienas valsts robežām. Problēma ir tad, ja valsts nespēj nodrošināt iekšējās ekonomikas izaugsmei nepieciešamos resursus. Rezultāts bieži vien ir mazattīstīta ekonomika ar pilsoņiem, kuri nevar pacelties virs noteikta dzīvesveida vai ekonomiskā līmeņa.

Ekonomiku parasti veido valsts iestādes vai personas, kas dzīvo valsts robežās. Dažos gadījumos privātai slēgtai ekonomikai var būt tirgus, kapitālistiskās vai komandekonomikas pamati. Dažos gadījumos pēdējais var būt rezultāts, jo visiem pilsoņiem nav pietiekami daudz ierobežotu ekonomisko resursu. Valdības iestāde — vai pilsoņu iecelta iestāde — pēc vajadzības piešķirs resursus. Valdības struktūra var arī noteikt smagus ierobežojumus tiem, kas darbojas ekonomikā, lai izvairītos no tirdzniecības ar citām valstīm.

Autarkija ir izplatīta iezīme privātajā slēgtajā ekonomikā. Valstī dzīvojošajiem indivīdiem ir jābūt pašpietiekamiem, pārliecinoties, ka viņu rīcība palīdz palielināt kopējo ekonomiku. Šis termins var attiekties arī uz tautu kopumā, kur valsts struktūras vai pārvaldes institūcijas darbība rada pašpietiekamu vidi visai tautsaimniecībai. Tas var radīt dažas dažādas situācijas privātā un slēgtā ekonomikā, piemēram, šovinismu vai patriotismu. Šie ir divi jēdzieni, kas var būt valsts ekonomikas domāšanas pamatā.

Šovinisms ir jēdziens, kas nozīmē, ka tauta var sasniegt ekonomiskos mērķus, tikai noniecinot citas tautas. Piemēram, valsts var veidot savu ekonomiku, paziņojot saviem pilsoņiem, ka citu valstu resursi ir zemāki. Šīs nievājošās piezīmes apgrūtina valsts savas privātās slēgtās ekonomikas paplašināšanu, jo iedzīvotāji neuzskata, ka citas ekonomikas ir vērtīgas. Atsevišķu pilsoņu domāšanas dēļ politiski ierobežojumi šeit var nebūt nepieciešami, jo ekonomisku iemeslu dēļ tas kavē mijiedarbību ar citām valstīm.

Patriotisms ekonomiskā ziņā ir mazāk kaitīgs nekā šovinisms. Tā ir pārliecība, ka savai tautai ir spēja gūt ekonomiskus panākumus, neizmantojot citas tautas. Brīvība bieži vien ir šīs privātās slēgtās ekonomikas centrālā daļa. Nacionālisma izjūta palīdz ekonomikai gūt panākumus citu starpā. Ar šo mentalitāti var būt problēmas, taču tās var būt mazāk kaitīgas nekā šovinisms.

SmartAsset.