Proktosigmoidoskopija ir procedūra tūpļa, taisnās zarnas un distālās sigmoidās resnās zarnas izmeklēšanai. Tas var ietvert proktoskopa, sigmoidoskopa vai kolonoskopa izmantošanu. Visi šie instrumenti nodrošina vizuālu zarnu pārbaudi, kā arī iespēju iegūt audu paraugus biopsijai.
Resnā zarna jeb resnā zarna ir aptuveni 5 pēdas (1.5 m) gara. Tas sākas vēdera labajā pusē kā augošā resnā zarna. Šī resnās zarnas daļa stiepjas no cecum līdz aknu izliekumam. Pēc tam šķērsvirziena resnā zarna virzās pāri vēderam no aknu izliekuma līdz liesas izliekumam. Šajā brīdī lejupejošā resnā zarna iet uz leju pa vēdera kreiso pusi, līdz S-veida sigmoidajai resnajai zarnai, taisnajai zarnai un tūpļai.
Sigmoidā resnā zarna ir resnās zarnas daļa, kurā var uzglabāt izkārnījumus, līdz tie nonāk taisnajā zarnā. Taisnā zarna parasti ir aptuveni 4.7 collas (12 cm) gara un beidzas pie tūpļa. Izkārnījumus var īslaicīgi uzglabāt taisnajā zarnā līdz defekācijai.
Proktosigmoidoskopiju var ieteikt, ja kādam ir izmaiņas zarnu ieradumos, asinis vai gļotas izkārnījumos, sāpes vēderā vai smags nieze, ko sauc par niezi. Šāda veida izmeklēšanu var ieteikt tiem, kam ģimenes anamnēzē ir iekaisīga zarnu slimība (IBD), vēzis vai citas gremošanas trakta slimības. Citi simptomi, kas var mudināt ārstu veikt proktosigmoidoskopiju, ir iepriekš bijuši polipi, neparasti meteorisms vai urīnceļu problēmas.
Gatavojoties procedūrai, pacientam, iespējams, tiks sniegti norādījumi par zarnu tīrīšanu. Individuālie ārsta norādījumi par sagatavošanu var atšķirties, taču tie var ietvert caureju veicinošu līdzekli un dzidru šķidru diētu vairākas stundas pirms procedūras, kā arī klizmu. Sigmoidajai resnajai zarnai jābūt brīvai no izkārnījumiem, lai šo zonu varētu rūpīgi pārbaudīt.
Proktosigmoidoskopijai izmantotais instruments parasti ir sigmoidoskops, lai gan var izmantot arī proktoskopus un kolonoskopus. Parasti komforta apsvērumu dēļ priekšroka tiek dota elastīgajam modelim, nevis stingrajam modelim. Izvēlētajā tvērumā, iespējams, būs gaisma, kamera, plēšas un biopsijas instruments.
Proktosigmoidoskopijas laikā ārsts var izmantot plēšas, lai iepūstu gaisu zarnās. Tas piepūš laukumu, lai visas zonas varētu pareizi vizualizēt ar kameras ierīci. Ja tiek novērots polips vai cits neparasts bojājums, biopsijas instrumentu var ievietot caur tvērēju, lai noņemtu audu paraugu laboratorijas analīzei.
Tāpat kā ar jebkuru medicīnisku procedūru, proktosigmoidoskopijai ir risks. Pastāv reta zarnu sieniņas perforācijas iespēja ar tvērienu. Ja tas notiek, var būt nepieciešama operācija, lai salabotu plosītos audus.