TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir pseidostratificēts epitēlijs?

Īsā atbilde

Pseidostratificēts jeb šķietami daudzkārtains epitēlijs (epithelium pseudostratificatum) ir viena šūnu kārta, kas mikroskopā izskatās pēc vairākām, jo šūnu kodoli atrodas dažādos augstumos. Patiesībā katra šūna ar savu pamatni pieskaras pamatplēvei, un šis epitēlijs izklāj galvenokārt elpceļus un vīriešu dzimumceļu izvadkanālus.

Epitēliju iedala pēc kārtu skaita un pēc šūnu formas. Vienkāršs epitēlijs ir vienā kārtā, daudzkārtains vairākās, un tieši starp tiem atrodas pseidostratificētais, kas pēc uzbūves ir vienkāršs, bet pēc izskata daudzkārtains. Maldinošo iespaidu rada tas, ka kārtā ir dažāda augstuma šūnas: vienas sniedzas līdz pašai virsmai, citas ir zemas un paliek pie pamatnes. Kodoli attiecīgi izkārtojas divos vai trijos līmeņos. Vienīgā droši pārbaudāmā pazīme ir tā, ka šūnu pamatnes visas sasniedz pamatplēvi (membrana basalis), kas ir plāna šķiedraina kārta starp epitēliju un zem tā guļošajiem saistaudiem.

Elpceļos šis epitēlijs ir skropstains un satur vairākus šūnu veidus. Skropstiņšūnu brīvajā virsmā ir simtiem kustīgu skropstiņu. Kausveida šūnas (kausveida jeb kausšūnas) izdala gļotas. Bazālās šūnas ir zemas, virsmu nesasniedz un darbojas kā rezerve: tieši no tām veidojas jaunas šūnas, kad vecās iet bojā. Ir arī atsevišķas neiroendokrīnas šūnas, kas izdala signālvielas. Šāds epitēlijs izklāj deguna dobumu, balseni zem balss saitēm, elpvadu un bronhus.

Mehānisms, kura dēļ šī uzbūve pastāv, ir gļotu un skropstiņu eskalators. Uz epitēlija virsmas guļ divslāņains šķidruma pārklājs: apakšā šķidrāks slānis, kurā skropstiņas var brīvi kustēties, virsū lipīga gļotu plēve, kurā iestieg ieelpotie putekļi, baktērijas un sīkās daļiņas. Skropstiņas sit saskaņoti un vienā virzienā, tā ka gļotu plēve nepārtraukti virzās uz rīkli, kur to nemanot norij. Elpceļi tādējādi tiek tīrīti bez klepus, un klepus ir tikai rezerves mehānisms, kas ieslēdzas, kad eskalators netiek galā.

Vīriešu dzimumceļos pseidostratificētais epitēlijs izklāj sēklinieka piedēkļa kanālu un sēklas izvadkanālu. Tur tā virsmas izaugumi nav kustīgi skropstiņi, bet stereocilijas: garas, nekustīgas mikrobārkstiņas, kas palielina virsmu un piedalās šķidruma uzsūkšanā. Tā ir laba atgādinājuma vieta, ka viena un tā pati epitēlija uzbūve dažādos orgānos var kalpot pilnīgi atšķirīgam uzdevumam.

Kāpēc tas ir svarīgi klīniski

Tabakas dūmi skropstiņu kustību apslāpē, un tieši tāpēc smēķētājam gļotas naktī uzkrājas un no rīta jāatklepo. Ilgstošs kairinājums var likt epitēlijam pārveidoties: skropstainās un kausveida šūnas nomaina izturīgākas plakanas šūnas bez skropstiņām, un šo pārmaiņu sauc par plakanšūnu metaplāziju. Elpceļi kļūst izturīgāki pret kairinājumu, bet zaudē pašattīrīšanās spēju, un tieši tāpēc hronisks klepus ar krēpām un biežas elpceļu infekcijas iet roku rokā.

Skropstiņu darbu traucē arī iedzimtas slimības. Cistiskās fibrozes gadījumā gļotas kļūst pārāk biezas un skropstiņas tās nespēj pārvietot; primārās skropstiņu diskinēzijas gadījumā bojātas ir pašas skropstiņas, tāpēc no bērnības atkārtojas deguna blakusdobumu, vidusauss un bronhu iekaisumi. Ārsts jāapmeklē, ja klepus turas ilgāk par trim nedēļām, ja krēpās parādās asinis, ja elpas trūkums pieaug vai ja elpceļu iekaisumi atkārtojas neparasti bieži. Ar elpceļiem nodarbojas pneimonologs un ģimenes ārsts, bērniem arī pediatrs.

Ar ko to sajauc

Visbiežāk to sajauc ar īstu daudzkārtainu cilindrisku epitēliju. Pārbaude ir vienkārša: daudzkārtainā epitēlijā tikai apakšējās šūnas pieskaras pamatplēvei, pseidostratificētajā to dara visas. Praksē palīdz arī tas, ka īsts daudzkārtains cilindrisks epitēlijs cilvēka ķermenī ir reti sastopams, bet pseidostratificēts skropstains epitēlijs ir elpceļu pastāvīgais izklājums.

Otra bieža sajaukšana ir ar pārejas epitēliju jeb urotēliju, kas izklāj urīnpūsli. Tas tiešām ir daudzkārtains un izskatās mainīgs, jo tā virskārtas šūnas pūšļa pildīšanās laikā saplacinās. Tur šūnu izskats mainās atkarībā no izstiepuma, nevis no kodolu augstuma.

Kāpēc dabai bija vajadzīgs tieši šāds risinājums

Vienkārša viena kārta ir vajadzīga tur, kur notiek izdale un transports, jo katrai šūnai jābūt saskarē gan ar pamatplēvi, gan ar virsmu. Tomēr elpceļu izklājam vienlaikus vajadzīgas gan garas šūnas ar skropstiņām, gan zemas rezerves šūnas, kas ļauj audus ātri atjaunot. Pseidostratificētais epitēlijs abas prasības apvieno: kārta paliek viena, bet šūnas ir dažāda augstuma. Nosaukumā priedēklis „pseido“ tāpēc nenozīmē kļūdu, bet brīdinājumu, ka acs mikroskopā šeit maldina.

Avoti