Psiholoģiskā novērtēšana parasti ir līdzeklis, lai novērtētu personas psiholoģisko vai emocionālo stāvokli. Šos testus var izmantot, lai palīdzētu nokļūt līdz emocionālo problēmu saknei vai diagnosticētu garīgus traucējumus, ja tiek apšaubīta personas emocionālā vai garīgā veselība. Psiholoģiskā izvērtēšana bieži tiek pieprasīta situācijās, kad personas garīgās vai emocionālās veselības un stabilitātes noteikšana tiek uzskatīta par izšķirošu, piemēram, tiesvedības procesā, bērna aizbildnības uzklausīšanas vai darba pieteikšanās procesā. Tos bieži izmanto arī akadēmiskajā vidē, lai identificētu mācīšanās traucējumus. Šos novērtējumus parasti vajadzētu veikt tikai kvalificēts psihologs, un tie var ietvert vairākas procedūras, tostarp intelekta testus, pašnovērtējuma testus, novērošanas periodus un pārbaudāmās personas klātienes iztaujāšanu.
Inteliģences testi un akadēmisko prasmju testi bieži var būt daļa no psiholoģiskā novērtējuma, jo īpaši tāda, kas paredzēts, lai identificētu šķēršļus studenta akadēmiskajiem panākumiem. Profesionāļi, kas veic šāda veida psiholoģiskos novērtējumus, bieži lūgs paša skolēna ieguldījumu viņa uzvedībā un var novērot skolēnu klasē un citos apstākļos, lai atrastu norādes, kas varētu norādīt uz mācīšanās traucējumiem vai garīgiem traucējumiem, piemēram, ADD/ADHD. Var veikt arī īpašus testus, kas paredzēti dažādu mācīšanās traucējumu vai garīgo traucējumu simptomu noteikšanai.
Tiem, kuri piedzīvo garīgus satricinājumus vai emocionālus satricinājumus, psiholoģiskais novērtējums var palīdzēt noteikt visus garīgos traucējumus, kas varētu izraisīt negatīvas sajūtas un domas. Šāda veida novērtējumi bieži ietver personiskas intervijas un testus, kas paredzēti, lai izgaismotu personas rakstura iezīmes, uzskatus un pasaules uzskatu, kā arī vispārējās personības iezīmes. Pašnovērtējuma testi bieži tiek veikti pusaudžiem un pieaugušajiem, jo šie indivīdi parasti ir pietiekami veci, lai apzinātos savu uzvedību un izteiktos par to. Mazāki bērni biežāk tiek vērtēti, pamatojoties uz īpaši izstrādātiem intelekta un citiem veiktspējas testiem. Viņi var izteikties neverbālā veidā, tāpēc novērošana un klātienes intervēšana var palīdzēt pieredzes psihologam labāk izprast subjekta garīgo stāvokli.
Daudzi cilvēki, kuriem tiek veikta psiholoģiskā pārbaude, nav noraizējušies vai akadēmiskas problēmas, taču viņiem kaut kādu iemeslu dēļ ir jāpierāda sava psihiskā un emocionālā veselība. Starp šīm grupām var būt vecāki, kuri meklē bērnu aizbildniecību šķiršanās lietās vai pretendenti uz noteiktu darbu. Cilvēki, kuri cietuši smadzeņu bojājumus, var gūt labumu no rūpīga garīga novērtējuma, kas var palīdzēt ārstiem izprast deficīta apmēru. Policija un tiesas bieži izmanto šos novērtējumus juridiskā vidē, parasti, lai palīdzētu noteikt, vai apsūdzētie ir piemēroti tiesas procesam, vai arī garīgās problēmas var būt veicinājušas nozieguma izdarīšanu.