Psihosociālais novērtējums ir pacienta garīgās, fiziskās un emocionālās veselības novērtējums. Tajā tiek ņemta vērā ne tikai pacienta fiziskā veselība, bet arī pacienta uztvere par sevi un viņa spēja darboties sabiedrībā. Parasti tas izpaužas kā virkne jautājumu, ko uzdod veselības aprūpes speciālisti. Novērtējumu izmanto, lai izveidotu visaptverošu priekšstatu par pacientu, lai noteiktu ārstēšanas mērķus.
Lielākajai daļai pacientu kādā dzīves posmā ir veikts psihosociālais novērtējums. Jautājumu virkne, ko ārsts un citi medicīnas darbinieki uzdod ikgadējās pārbaudēs, ir pamata novērtēšanas forma. Šie novērtējumi parādās arī nopietnākās veselības aprūpes situācijās. Viņiem var būt būtiska nozīme pacienta vajadzību novērtēšanā un ārstēšanas plāna izveidē.
Kad pacients pirmo reizi tiek ievietots ilgstošas aprūpes iestādē, piemēram, psihiatriskajā slimnīcā vai pansionātā, medicīnas komanda bieži veic psihosociālo novērtējumu. No šī novērtējuma iegūtās zināšanas tiek izmantotas, lai izveidotu pacienta veselības aprūpes plānu. Novērtējums tiek atkārtots reizi mēnesī vai ceturksnī, lai pārliecinātos, ka tas ir atjaunināts un novērtētu pacienta progresu.
Novērtējumus bieži sniedz arī kara, vardarbīgu noziegumu vai lielu katastrofu upuriem. Šīs situācijas var izraisīt gan fiziskus, gan emocionālus ievainojumus. Šie novērtējumi var palīdzēt veselības aprūpes darbiniekiem novērtēt problēmu dziļumu un atrast veidu, kā palīdzēt pacientam atgriezties pie pilnīgas veselības.
Atkarībā no ārstēšanas konteksta psihosociālais novērtējums var būt salīdzinoši vienkāršs vai ārkārtīgi sarežģīts. Neatkarīgi no tā, vai tas ir vienkāršs vai sarežģīts, labam novērtējumam jāaptver visi cilvēka dzīves aspekti, lai iegūtu priekšstatu par viņa garīgo stāvokli. Bieži uzdotie jautājumi ietver lūgumu pacientam uzskaitīt savus stresa faktorus, simptomus, kas viņam vai viņai ir, un to, vai pacientam ir domas par pašnāvību vai kaitējuma nodarīšanu citiem. Novērtējumā jāietver arī pacienta slimības vēsture un pacienta domas par sevi.
Novērtējumā pacientam bieži lūgs formulēt, ko viņš vai viņa plāno iegūt no ārstēšanas. Tas var arī lūgt pacientam noteikt mērķus nākamo nedēļu, mēnešu vai gadu laikā. Izmantojot šo informāciju, veselības aprūpes darbinieki var izstrādāt ārstēšanas plānu ar atskaites punktiem, kas palīdz pacientam atpazīt, kad viņš vai viņa gūst panākumus.