TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas ir publiska akciju sabiedrība?

Īsā atbilde

Publiska akciju sabiedrība ir kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, tas ir, biržā, un kuras akcijas tāpēc var iegādāties ikviens ieguldītājs. Apmaiņā pret pieeju plašam kapitālam šādai sabiedrībai ir jāievēro stingras informācijas atklāšanas prasības, un tās uzraudzību Latvijā veic Latvijas Banka.

Publiskā statusa jēga ir kapitāla piesaiste. Slēgtā sabiedrībā akcijas vai daļas pārdod pazīstamu cilvēku lokam, un katrs darījums ir sarunu jautājums. Iekļaujot akcijas biržā, uzņēmums iegūst iespēju vienā piedāvājumā savākt naudu no tūkstošiem ieguldītāju, bet akcionāri iegūst likviditāti: viņi var izkāpt no ieguldījuma jebkurā tirdzniecības dienā par tirgus cenu. Latvijā regulēto tirgu uztur Nasdaq Riga, kas ietilpst Baltijas biržu grupā.

Pretī uzņēmums uzņemas pienākumus. Tam regulāri ir jāpublicē finanšu pārskati, jāatklāj būtiska informācija, kas var ietekmēt akcijas cenu, jāziņo par vadības darījumiem ar akcijām un jāievēro aizliegums izmantot iekšējo informāciju. Šīs prasības izriet ne tikai no Latvijas likumiem, bet arī no Eiropas Savienības regulām, kas darbojas tieši visās dalībvalstīs. Pārkāpumu gadījumā uzraugs var piemērot sodu, un birža var apturēt tirdzniecību ar attiecīgo akciju.

Latviešu valodā šo jēdzienu bieži sajauc ar valsts kapitālsabiedrību. Tie ir pilnīgi dažādi jēdzieni: valsts kapitālsabiedrība ir uzņēmums, kura kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij, un tās akcijas vai daļas parasti biržā netiek tirgotas. Publiska akciju sabiedrība savukārt raksturo akciju pieejamību sabiedrībai, nevis īpašnieku. Uzņēmums var būt viens, otrs, abi vai neviens no tiem.

Otra izplatīta kļūda ir domāt, ka publiskas akcijas nozīmē ietekmi uz uzņēmuma ikdienu. Mazākuma akcionāra galvenās tiesības ir saņemt informāciju, piedalīties akcionāru sapulcē, balsot un saņemt dividendes, ja sapulce tās nolemj izmaksāt. Ikdienas lēmumus pieņem valde padomes uzraudzībā. Akcijas cena savukārt atspoguļo tirgus dalībnieku vērtējumu par nākotnes naudas plūsmām, nevis uzņēmuma grāmatvedības vērtību.

Ja gribat izmantot akcionāra tiesības, der zināt praktisko kārtību. Akcijas tiek turētas vērtspapīru kontā pie bankas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, un tieši šis konta turētājs ir tas, kurš jums paziņo par akcionāru sapulci un pieņem norādījumus balsošanai. Dalībai sapulcē parasti ir noteikts tiesību fiksācijas datums, un pieteikties vajag iepriekš. Dividendes tiek ieskaitītas kontā automātiski, taču nodokļa jautājumi ir atkarīgi no tā, kurā valstī sabiedrība ir reģistrēta un vai nodoklis jau ir ieturēts izmaksas vietā; par to skaidrojumus sniedz Valsts ieņēmumu dienests.

Ko ieguldītājam noskaidrot pirms pirkuma

Pirms akciju iegādes ir vērts izlasīt emisijas prospektu vai biržas paziņojumus, saprast, no kā uzņēmums pelna, cik liels ir parāds un vai peļņa ir atkārtojama. Noder arī zināt, kādā valstī sabiedrība ir reģistrēta, jo no tā ir atkarīga dividenžu aplikšana ar nodokli un akcionāra tiesību apjoms.

Pārbaudiet arī akcijas tirdzniecības apjomu. Mazlikvīdai akcijai pirkšanas un pārdošanas cenu starpība mēdz būt liela, un izkāpt no pozīcijas par saprātīgu cenu ne vienmēr izdodas tad, kad to vēlaties.

Ieguldīšana akcijās nav noguldījums: cena var kristies, un ieguldīto summu neaizsargā noguldījumu garantiju sistēma. Šis nav individuāls ieteikums pirkt vai pārdot; ja portfelis ir lielāks vai situācija sarežģīta, ir jārunā ar licencētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju.

Kā uzņēmums kļūst publisks

Ceļš uz biržu ir garš un dārgs: jāsakārto pārvaldības struktūra, jāsagatavo revidēti pārskati par vairākiem gadiem, jāizstrādā un jāapstiprina prospekts, jāizvēlas emisijas organizētājs un jāizpilda biržas iekļaušanas prasības. Tieši tāpēc lielākā daļa uzņēmumu paliek slēgti.

Latvijā un Baltijā papildus regulētajam tirgum darbojas arī alternatīvais tirgus ar vieglākām prasībām, kas domāts mazākiem uzņēmumiem. Ieguldītājam ir svarīgi zināt, kurā no tiem akcija ir iekļauta, jo informācijas atklāšanas prasības un līdz ar to aizsardzības līmenis atšķiras.

Publiskais statuss nav neatgriezenisks. Akcijas var izslēgt no tirgus, un tad mazākuma akcionāriem parasti tiek izteikts atpirkuma piedāvājums. Šādā brīdī ir vērts uzmanīgi izlasīt piedāvājuma dokumentu un termiņus, jo pēc izslēgšanas akciju pārdot ir daudz grūtāk.

Avoti