Reformētās teoloģijas saknes meklējamas reformācijā 16. gadsimtā, kad teologi doktrinālajos uzskatos atdalījās no Romas katoļu baznīcas. To raksturo nopietna Svēto Rakstu izpēte, un Džons Kalvins bieži tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem kustības agrīnajiem teologiem. Reformētās teoloģijas sekotāji cenšas izprast Bībeles ietekmi uz viņu dzīvi un attiecībām ar Dievu. Reformētie kristieši uzskata, ka Bībele ir Dieva iedvesmots vārds un ka ar to pietiek visai dzīvei. Viņi arī uzskata, ka Dievs ir suverēns visās lietās, ieskaitot pestīšanu. Daudzi svarīgi reformētās teoloģijas principi un uzskati ir ietverti Vestminsteras ticības apliecībā, kas tika uzrakstīta 1646. gadā. Tā bija galvenā puritāņu praktizētā teoloģijas forma.
Žēlastības doktrīnas ir svarīgs reformētās teoloģijas elements. Dažkārt dēvētas par kalvinismu, šīs piecas doktrīnas ir pilnīga samaitātība, beznosacījumu izredzēšana, ierobežota izpirkšana, neatvairāma žēlastība un svēto neatlaidība. Pilnīga samaitātība attiecas uz cilvēces krišanu Ēdenes dārzā, savukārt beznosacījumu izredzēšana attiecas uz Dieva izraudzīto indivīdu glābšanu. Izpirkšana attiecas uz to, ka Jēzus Kristus maksā par izredzēto grēkiem krustā sišanas laikā, un doktrīna par neatvairāmu žēlastību apgalvo, ka tiklīdz Dievs maina cilvēka sirdi, šī persona nespēj pretoties evaņģēlija aicinājumam. Pēdējā doktrīna māca, ka tad, kad cilvēku ir izglābis Dievs, Dievs dod tam spēku, lai viņš varētu pastāvēt ticībā.
Kristieši, kas seko reformētajai teoloģijai, bieži pievērš lielu nozīmi Bībeles studijām. Viņi tic, ka Raksti satur autoritatīvu Dieva vārdu, un tāpēc viņi ievēro tā pavēles tik labi, cik spēj. Viena no galvenajām jomām, kurā sākotnējie reformatori šķīrās ar Romas katoļu baznīcu, bija uzskats, ka kristiešiem ir jāļauj pašiem lasīt Bībeli. Tas noveda pie tā, ka Bībele tika tulkota ne tikai latīņu valodā, bet arī citās valodās, lai parasts cilvēks varētu tai piekļūt.
Reformētie kristieši arī uzskata, ka Dievs valda pār visu, ko Viņš radījis. Šo doktrīnu bieži dēvē par Dieva suverenitāti. To raksturo pārliecība, ka Dievs kontrolē notikumus un ir aktīvs pasaulē un visos cilvēku dzīves aspektos mūsdienās. Reformātu teoloģija arī uzsver nepieciešamību izplatīt evaņģēliju visā pasaulē un veikt kalpošanas darbus, piemēram, pabarot izsalkušos.