Relatīvais teikums ir daļa no teikuma, kurā ir gan subjekts, gan darbības vārds, taču tas pats par sevi nav pilnīgs teikums. Šāda veida klauzula sākas ar relatīvu vietniekvārdu, piemēram, “kurš” vai “kurš”, un teikumā darbojas kā īpašības vārds, lai sniegtu vairāk informācijas par lietvārdu vai citu objektu. Pareiza pieturzīme relatīvajam teikumam teikumā ir atkarīga no tā, vai tā ir ierobežojoša vai neierobežojoša klauzula. Tas ir ierobežojošs, ja tas palīdz identificēt vārdu, ko tas modificē, un tāpēc tas ir būtisks, savukārt neierobežojošās klauzulas nav būtiskas un vienkārši sniedz papildu informāciju.
Parasti klauzula ir daļa no teikuma, kas var būt pilns teikums vai arī ir nepieciešama papildu informācija, lai tas būtu pilns teikums. Relatīvā klauzula ir atkarīga; tas nozīmē, ka tas nav pilnīgs teikums. Teikumā ir relatīvs klauzula “Zēns, kurš dzīvo augšstāvā, ir mans draugs.” Sadaļa “kas dzīvo augšstāvā” ir klauzula, kas sniedz papildu informāciju par teikuma priekšmetu, uz kuru attiecas relatīvais vietniekvārds “kurš”, bet tas nav pilns teikums.
Vēl viens relatīvās klauzulas piemērs teikumā ir “Blakus esošais restorāns, kurā Bils ēda lielisko picu, tiek atvērts pusdienlaikā.” Šajā piemērā teikums “kur Bilam bija tā lieliskā pica” ir relatīvs un sākas ar vietniekvārdu “kur”, kam seko klauzulas priekšmets “Bill”. Tas sniedz papildu informāciju par visa teikuma tēmu “Restorāns” tādā pašā veidā, kā iepriekšējā piemēra klauzula mainīja tēmu “Zēns”. Abi šie piemēri, ja tos lietotu atsevišķi, kļūtu par teikumu fragmentiem, un tiem ir nepieciešama papildu informācija ne tikai gramatikas pabeigšanai, bet arī nozīmes skaidrībai.
Katrs piemērs ir arī cita veida relatīvā klauzula, kurai nepieciešama cita veida pieturzīme. Pirmajā piemērā tajā sniegtā informācija, “kas dzīvo augšstāvā”, ir būtiska teikumam, jo tā identificē subjektu. Bez šī teikums būtu “Zēns ir mans draugs”, kas ir neskaidrs, un tāpēc klauzula tiek uzskatīta par ierobežojošu. Pieturzīmes nav vajadzīgas, jo tās ir būtiskas.
Pretstatā tam relatīvā klauzula otrajā piemērā ir neierobežojoša un nebūtiska. Bez “kur Bilam bija tā lieliskā pica” teikums būtu “Blakus restorāns tiek atvērts pusdienlaikā”. Šajā piemērā teikumam joprojām ir jēga, un subjekta identitāte paliek skaidra. Klauzulā tiek sniegta papildu informācija, bet nav norādīts subjekts, kuru tas maina, un tāpēc to atdala no pārējā teikuma daļas ar komatiem.