Restitūcijas tiesības ir tiesību joma, kas attiecas uz situācijām, kurās cilvēkiem ir jāatdod negodīgi ieguvumi, piemēram, nozagtas preces vai nelikumīgi iegūta nauda. Cieši saistīta ir atlīdzība, kurā cilvēkiem ir jāsedz maksājumi par zaudējumiem, kas radušies viņu rīcības rezultātā. Pastāv vairāki apstākļi, kādos cilvēkiem var likt maksāt restitūciju.
Ja kāds gūst peļņu uz cita rēķina, tas var būt par iemeslu restitūcijas lietai. Kāds var piedzīvot, piemēram, netaisnu iedzīvošanos vai var nozagt naudu vai īpašumu no citas personas. Fiduciārā pienākuma pārkāpums var izraisīt arī restitūcijas rīkojumu. Fiduciārs pienākums rodas, ja kādam ir pienākums pārvaldīt finanšu lietas, paturot prātā kādu citu, piemēram, akcionāru. Ja persona nepilda šo pienākumu un tā rezultātā tiek bagātināta, tas tiek uzskatīts par negodīgu labumu, ko var panākt saskaņā ar restitūcijas tiesību aktiem.
Lietas, kas saistītas ar restitūcijas tiesībām, var ietvert civillietas un krimināllietas. Piemēram, ja kāds tiek iesūdzēts tiesā par līguma laušanu un uzliek par pienākumu nodrošināt restitūciju, tā ir civillieta. Turpretim zaglis, kurš ielaužas biznesā un nozog preces, tiek saukts pie kriminālatbildības par zādzību, un tiesnesis var arī likt zaglim nodrošināt atlīdzību. Tas var izpausties kā nozagto preču atgriešana vai skaidras naudas maksājums, lai uzņēmums varētu tās nomainīt.
Cilvēkiem var piespriest maksāt restitūciju daudzās dažādās situācijās. Tomēr restitūcija pati par sevi nav sods, un tā nevar būt nepamatota, ja salīdzina ar kāda gūtajiem ieguvumiem. Gadījumā, ja kādam tiek likts samaksāt summu, kas tiek uzskatīta par netaisnīgu, to var pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Tiesnesis, kurš izskata apelāciju, izskatīs lietas faktus un piemērojamo restitūcijas likumu pirms nolēmuma pieņemšanas, ar kuru vai nu tiek atstāts spēkā iepriekšējais lēmums, vai arī tas tiek atcelts un mainīts zaudējumu atlīdzības apmērs.
Viena no jomām, kurā restitūcijas tiesības var kļūt īpaši sarežģītas, ir debates par restitūciju tādiem notikumiem kā verdzība un holokausts. Daži cilvēki apgalvo, ka šo notikumu upuri ir pelnījuši atlīdzību no cilvēkiem, kuri tos vainīgie. Tomēr mūsdienās var būt grūti izsekot atbildīgās puses un noteikt, kam būtu jāpiešķir restitūcija un atbilstošā summa.