Ribonukleīnskābes (RNS) koncentrācija ir mērījums tam, cik daudz šī ģenētiskā materiāla atrodas paraugā. Šī nukleīnskābe ir viens no svarīgākajiem dzīvības pamatelementiem, kas ir ļoti svarīgs organismu funkcionēšanai, sākot no vaļiem līdz mājas kaķiem. To var analizēt testēšanas laikā dažādu iemeslu dēļ, tostarp diagnostikas nolūkos, pētniecībā un kriminālistikas analīzes dēļ. Pirms to var pārbaudīt, tas ir rūpīgi jāapstrādā un jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka paraugs ir kvalitatīvs un sniegs precīzus rezultātus.
Apstrādes laikā tehniķi no parauga ekstrahē RNS, lai varētu to analizēt. Tas var ietvert apstrādi ar fermentiem, kas noņem dezoksiribonukleīnskābi (DNS) un olbaltumvielas, kas var būt paraugā. Ir nepieciešama rūpīga kontrole, lai ierobežotu piesārņojuma iespējamību un saglabātu pēc iespējas vairāk RNS. Šim procesam var izmantot specializētus stikla traukus un laboratorijas plastmasu, un konsekvences nodrošināšanai tehniķi ievēro arī standarta laboratorijas procedūru.
Klasiskā pieeja RNS koncentrācijas mērīšanai ietver parauga palaišanu caur spektrofotometru, ierīci, kas mēra gaismas absorbciju. Nolasījumi var sniegt informāciju par to, cik daudz RNS ir, pamatojoties uz to, cik daudz gaismas tiek absorbēts noteiktos viļņu garumos. Tas var arī norādīt, vai paraugā ir piesārņotāji, jo citi materiāli absorbē gaismu dažādos viļņu garumos. Tādējādi tests var veikt dubultu funkciju, kvantitatīvi nosakot RNS un novērtējot tā piesārņojumu.
Vēl viena iespēja ir pievienot paraugam krāsvielu un pakļaut to gaismai, lai redzētu, vai krāsa fluorescē un cik intensīvi. Krāsvielas var cieši saistīties ar nukleīnskābēm, lai sniegtu informāciju par to koncentrāciju. Viens no šīs metodes trūkumiem ir tāds, ka RNS koncentrācijas vērtības var būt izslēgtas, ja paraugā ir arī DNS vai citi piemaisījumi, jo krāsviela var saistīties arī ar tiem. Tehniķi var izmantot šo iespēju RNS koncentrācijas noteikšanai tikai tad, ja viņi ir pārliecināti, ka paraugs ir ļoti tīrs, lai izvairītos no nepatiesu rezultātu iegūšanas.
Ja RNS koncentrācija ir pārāk zema, paraugs var nebūt izmantojams. Piemēram, var nepietikt, lai veiktu testus un vēlreiz pārbaudītu rezultātus. Bažas var radīt arī palielināta kļūdu iespējamība, jo problēmas ar paraugu varētu palielināties, ja ir pieejams tikai ierobežots RNS daudzums. Tehniķim, iespējams, būs jāattīra jauna partija vai jāpieprasa jauns paraugs, ja tas ir iespējams, lai noteiktu, vai ir iespējams iegūt tīrāku paraugu ar augstāku RNS koncentrāciju.