Savvaļas tītars jeb Meleagris gallopavo ir putns, kura dzimtene ir Ziemeļamerika. Tas ir resns, pārsvarā brūns zemes putns, lai gan tas var lidot nelielus attālumus. Tītars ir liels putns, un pieaugušais tēviņš var būt četras pēdas (1.2 metri) garš. Putni skaļi kliedz “rīt”, kas liecina par viņu klātbūtni. Savvaļas tītars ir populārs medījamais putns Ziemeļamerikas medniekiem.
Tītariem galvenokārt ir brūnas spalvas, kas beidzas ar melniem galiem, un spārnu spalvas var būt no zaļas līdz vara. Tēviņiem un mātītēm uz rīkles un galvas nav spalvu, bet savvaļas tītaru tēviņiem pie rīkles ir liels, gaļīgs sarkans ādas pleķis, ko sauc par vabulīti. Abiem dzimumiem galvas priekšpusē ir gaļīgs ādas lāse, ko sauc par snūdu. Savvaļas tītariem ir seksuāls dimorfisms, kas nozīmē, ka tēviņi un mātītes izskatās atšķirīgi. Tēviņi ir lielāki, tiem ir lielāka krāsa, un uz krūtīm ir sariem līdzīgas spalvas. Tītaru tēviņus sauc par tomiem, bet mātītes par vistām.
Savvaļas tītars ir Phasianidae dzimtas pārstāvis. Ir divas pasugas, viena Ziemeļamerikā un viena Meksikas dienvidos. Putni var dzīvot dažādos biotopos, bet bieži sastopami ozolu mežu tuvumā, jo ozolzīles ir viens no viņu iecienītākajiem ēdieniem. Putni arī nakšņo kokos, un tāpēc tie parasti atrodas netālu no meža malas, ja ne tajā.
Tītari lielāko daļu pārtikas iegūst uz zemes vai tās tuvumā. Viņi ēd nokritušus koku riekstus, augļus, kādu veģetāciju un dažkārt arī kukaiņus. Augošie cāļi uzturā vairāk paļaujas uz kukaiņiem. Savvaļā var novērot tītarus, kas skrāpē zemes gružus, meklējot sēklas.
Lai piesaistītu mātītes, savvaļas tītaru tēviņš piedalās konkurējošās izstādēs grupā, ko sauc par leku. Tītaru tēviņiem ir vairāki partneri, un tie nepalīdz veidot ligzdu vai audzēt cāļus. Mātītes veido neapstrādātas ligzdas zemē; tie dažkārt ir tikai sekla ieplaka. Mātītes var dēt līdz aptuveni piecpadsmit olām, kas ir aptuveni divas reizes lielākas par vistu olām.
Savvaļas tītaru mātīte audzē perējumu, dažreiz grupās ar citām vistām un to cāļiem. Pirmo gadu tēviņi pavada kopā ar māti, savukārt mātītes kļūst patstāvīgas pirmajā gadā. Savvaļas tītari var pavadīt savu dzīvi tajā pašā apgabalā, ja ir pietiekami daudz pārtikas un pajumtes.