Kas ir selektīva vizuālā uzmanība?

Selektīva vizuālā uzmanība ļauj personai uztvert lielu daļu vizuālo datu no vides, bet apmeklēt tikai nelielu tās daļu. Cilvēka smadzenēs caur acīm nonāk ļoti daudz informācijas, tāpēc smadzenes apstrādā tikai nelielu tās daļu, izvēloties pārējo ignorēt, un šo efektu sauc par neuzmanības aklumu. Lai gan smadzenes turpina saņemt datus no visa redzes lauka uzreiz, lielākā daļa šo datu lielākoties tiek ignorēti. Tā vietā selektīva vizuālā uzmanība samazina redzes lauka fokusu uz mazāku kopējā lauka daļu, lai cilvēks varētu koncentrēties uz detaļām, kas šobrīd ir svarīgas.

Cilvēka smadzenēs notiek divu veidu vizuālā apstrāde. Pirmo sauc par iepriekšēju apstrādi, un tā notiek vienlaikus visā personas redzes laukā. Šāda veida apstrāde ļauj cilvēkam pamanīt izmaiņas vidē. Piemēram, objekts, kas iepriekš bija nekustīgs un pēkšņi ir sācis kustēties, vai citas krāsas objekts starp vienas krāsas objektiem radīs cilvēka selektīvo redzi. Evolucionāri šī datu pirmapstrādes metode ļāva cilvēkiem izdzīvot naidīgā vidē.

Kad objekts vai objekti ir atlasīti ārpus datu iepriekšējas apstrādes lauka, persona ir koncentrējusi uzmanību uz to. Šis objekts kļūst par acu fokusu, un tam tiek piešķirta liela daļa no darba atmiņas. Iepriekšēja uzmanības lauks tomēr paliek aktīvs un var brīdināt cilvēku par citām izmaiņām vidē, ja tādas parādās. Uzmanību var koncentrēt, izmantojot lejupējo vai augšupējo pieeju. No augšas uz leju pieejas gadījumā novirzes no pašreizējās vides izraisa selektīvo redzējumu, bet augšupējā pieejā uzmanība tiek koncentrēta, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un ilgtermiņa atmiņas cerībām.

Kad cilvēki savu uzmanību velta vienai lietai savā redzes laukā, var kļūt akli pret citiem objektiem vai notikumiem, ko cilvēks var redzēt. Tas notiek tāpēc, ka smadzenes nosaka, ka šīs citas lietas nav tik svarīgas kā tas, uz ko cilvēks pašlaik koncentrējas. Selektīvas vizuālās uzmanības fokusa diapazons var būt tikpat mazs kā viena pakāpe no kopējā redzes lauka. Zinātnieki nav pārliecināti, cik plašs fokusa diapazons var būt cilvēkam.