Sistēmisks iekaisums ir asinsvadu audu hroniska bioloģiskā reakcija uz bīstamiem elementiem, piemēram, patogēniem vai bojātām šūnām. Kaitīgo stimulu klātbūtne pamudina imūnsistēmu darboties, un kā aizsargpasākums tiek izdalīta imūnā atbilde, kas izraisa iekaisumu. Ietekmētā vieta kļūs silta pieskaroties, sarkanā krāsā, un parasti tā uzbriest un kļūs ievērojami sāpīga. Sistēmisku iekaisumu sauc arī par hronisku iekaisumu.
Kad kaitīgais līdzeklis pirmo reizi nonāk sistēmā, imūnās šūnas izdala pro-iekaisuma citokīnus — imūnsistēmas šūnu izdalītās olbaltumvielu molekulas. Tas brīdina visu imūnsistēmu par potenciāli kaitīga aģenta parādīšanos organismā. Pēc tam tiek nosūtītas baltās asins šūnas, kam seko dabiski sastopami pretiekaisuma līdzekļi, kas darbojas kopā, lai apturētu bīstamo stimulu progresēšanu un sāktu dzīšanu. Viss šis process cilvēka organismā ir normāls, bet, ja tas notiek pastāvīgi, tas tiek klasificēts kā sistēmisks iekaisums.
Hronisku iekaisumu var izraisīt dažādi faktori, taču viens fakts ir katra no šiem iespējamajiem cēloņiem pamatā. Cilvēka ķermenis nav sagatavots ikdienas cīņai ar toksīniem, infekcijas izraisītājiem vai citiem kaitīgiem elementiem. Tieši to, kā ķermenis reaģē uz šo nepārtraukto bombardēšanu, nosaka tādi faktori kā ģenētika, alerģijas, diēta, garīgā veselība un dzīvesveids. Nemitīgā cīņa un stress, kas ķermenim jāiztur, lai izturētu šo cīņu, izraisa hroniskas iekaisuma slimības.
Pārtika ir viens no galvenajiem iekaisumu mazinošajiem faktoriem. Polinepiesātinātās augu eļļas, rafinēts cukurs, nevēlamā pārtika un lipeklis ir vieni no galvenajiem vaininiekiem. Ēšanas paradumu maiņa vai pārtikas alerģijas diagnoze var būtiski ietekmēt sistēmiskā iekaisuma kontroli un novēršanu. Dažas diētas var arī veicināt iekaisumu. Ir pierādīts, ka diēta ar augstu ogļhidrātu un zemu olbaltumvielu saturu rada ideālus apstākļus iekaisumam.
Sistēmisku iekaisumu var izraisīt arī vides faktori, stress un depresija. Ja cilvēks regulāri tiek pakļauts bīstamām ķīmiskām vielām, stresa vai paniku izraisošām situācijām vai ir nosliece uz depresiju, iekaisums var kļūt par hronisku problēmu. Tas var izpausties dažādos veidos, sākot ar iekaisušo kaklu un beidzot ar nopietnu locītavu iekaisumu.
Ja iekaisums netiek kontrolēts, tas var izraisīt dažādas deģeneratīvas slimības un autoimūnas traucējumus. Dažas no visbiežāk sastopamajām slimībām ir ateroskleroze, Alcheimera slimība, vēzis, sastrēguma sirds mazspēja un reimatoīdais artrīts. Agrīna iejaukšanās un ārstēšana ir atslēga sistēmiskā iekaisuma kontrolei.