Skaidrojošais stils ir psiholoģisks atribūts, kas ietver to, kā indivīdi izskaidro sev notikumus, kas notiek viņu dzīvē. Paskaidrojumi var būt gan pozitīvi, gan negatīvi, un galu galā tiem ir dziļa ietekme uz indivīda personību. Cinisma, pesimisma un optimisma prāta stāvokļus lielā mērā ietekmē arī cilvēka skaidrojošais stils.
Mūsdienu psiholoģija ir precīzi norādījusi trīs galvenos šī atribūta aspektus: personīgo, pastāvīgo un visaptverošo. Personiskais elements ietver to, kā indivīds uzskata konkrētā notikuma cēloni; viņš var uztvert notikumu kā kaut ko pilnīgi viņa paša radītu vai kā kaut ko tādu, ko izraisa ārēji stimuli, kas ir pilnīgi ārpus viņa paša. Pastāvīgajā skaidrojošā stila aspektā indivīds pats sev izskaidro cēloņa apmērus; viņš to varēja uzskatīt par fiksētu un pastāvīgu vai kā pārejošu un nejaušības rezultātu. Izplatošais komponents ietver to, cik lielā mērā indivīds sev izskaidro situācijas sekas; viņš to var uztvert kā problēmu, kas caurvij visas viņa dzīves problēmas, vai arī viņš to var uzskatīt par īslaicīgu nejauša iemesla rezultātu.
Ikdienas sarunvaloda satur neskaitāmus skaidrojošā stila piemērus. Tādi apgalvojumi kā “Visa bija mana vaina” un “Nekas nekad nenotiek pēc manas prāta” ir lieliski pesimistiska skaidrojošā stila piemēri. Tādas frāzes kā “Tas arī pāries” un “Viegli nāk, viegli aiziet” ir optimistiska skaidrojuma stila ilustrācijas.
Pierādījumi liecina, ka pesimistiskajam skaidrojuma stilam ir liela nozīme stresa, garīgo slimību un pat fizisko slimību attīstībā. Kognitīvās terapijas prakse cenšas novērst garīgās problēmas, mainot pacienta negatīvos domāšanas veidus, bieži vien pievēršoties pacienta pesimistiskajam skaidrojuma stilam. Ja tas netiek kontrolēts, pesimisms var novest pie mācītas bezpalīdzības, psiholoģiskas teorijas, kurā indivīdam šķiet, ka viņiem nav nekādas kontroles pār situācijas iznākumu, izraisot depresiju vai citas garīgas slimības. Un otrādi, indivīds ar optimistisku skaidrojošo stilu var izkopt mācīto optimismu, kas liek indivīdam apstrīdēt jebkādus negatīvus paskaidrojumus, ko viņš pats sniedz.
Skaidrojošais stils lielā mērā ir indivīda kontroles lokusa produkts, sociāli psiholoģisks termins, kas nozīmē, cik dziļi indivīds tic, ka viņš kontrolē notikumus, kas viņu ietekmē. Cilvēki, kuriem ir augsts kontroles lokuss, uztver notikumus savā dzīvē kā savas domāšanas vai uzvedības produktus. Tie, kuriem ir zemāks kontroles lokuss, uzskata, ka viņiem nav spēka viņu dzīves notikumos un viņi ir apstākļu upuri.