Kurš jogas stils man ir vislabākais?

Ir vairāki dažādi jogas stili, un daudzas no dažādām skolām ir vērstas uz garīgā, emocionālā vai fiziskā līdzsvara panākšanu. Pareiza jogas stila izvēle var aizņemt kādu laiku, pamatojoties uz to, ko vēlaties iegūt no prakses. Šeit ir daži jogas piemēri, kā arī fokuss, kas ir katra jogas stila galvenais mērķis.

Amerikas Savienotajās Valstīs Hatha jogas prakse ir visizplatītākā. Daudzi uzskata, ka tas ir jogas pamatstils, kas balstās uz vienkāršākām pozām, kuras izmanto dažādās mākslas skolās, Hatha parasti koncentrējas uz indivīda stiepšanās un elpošanas kontroles spējām. Joprojām ir vairāki elementi, kas palīdz cilvēkiem sasniegt vienotības sajūtu arī ar garīgo sfēru. Kā noderīgs ievads jogā Hatha ir lieliska izvēle.

Aštanga ir jogas stils, kas pēc būtības tiek uzskatīts par enerģiskāku nekā Hatha. Bieži vien koncentrējoties uz aerobām pozu secībām, koncepcija ir izmantot ķermeņa dabisko enerģijas plūsmu un palielināt izturību. Saprotams, ka Ashtanga palīdz izvadīt no sistēmas toksīnus, izmantojot organisma dabisko dzesēšanas sistēmu.

Bikrama joga arī cenšas attīrīt ķermeni no toksīniem. Notiek vidē, kas apzināti ir tuvu ķermeņa temperatūrai, šis jogas stils balstās uz fizisko disciplīnu, lai radītu visefektīvāko svīšanu. Dažreiz to dēvē par karsto jogu, Bikram pirmo reizi tika ieviests 1971. gadā.

Jogas tantras forma ir saistīta ar apziņas paplašināšanu, lai realizētu vienotību ar Visumu vai Augstāko realitāti. Šī jogas stila ideja ir tāda, ka visas vēlmes ir dabiskas un, vienojoties ar Visumu, tiks sasniegts šo vēlmju pareizas pārvaldības stāvoklis. Tantras joga bieži tiek izmantota kā līdzeklis izpratnes pārkārtošanai, lai pārvarētu ieradumus, kas tiek uzskatīti par negatīviem vai neproduktīviem.

Ajengara jogas stils ir saistīts ar pareizu kustību un stāju, īpaši attiecībā uz pozām, kas tiek izmantotas lielākajā daļā jogas prakšu. Disciplīna palīdz veidot fizisko izturību, kas savukārt palīdz attīrīt prātu un garu. Rezultātā indivīds piedzīvo paaugstinātu fizisko un garīgo veselību.

Kundalini joga arī cenšas apvienot ķermeni, prātu un garu, praktizējot pozas. Aizņemoties sanskrita vārdu satīšanai, Kundalini nostājas ir paredzētas, lai novietotu ķermeni tādā stāvoklī, kurā kļūst iespējama kopība starp garīgo un laicīgo. Šis jogas stils ir ļoti noderīgs kā prakse, kas palīdz tikt galā ar stresu.

Ananda pārstāv jogas skolu vai stilu, kas cenšas atjaunot Hatha tīrā formā, atbrīvojot šo skolu no dažiem pēdējo gadu jauninājumiem. Tāpat kā Hatha, arī Anandas prakse ir vērsta uz vispārēju labu veselību, gan garīgo, gan fizisko, un izvairās no dažu stingrāku jogas disciplīnu galējībām. Tā kā Ananda ir lielisks fizisks treniņš, kas mēdz arī atstāt prātu atsvaidzinātu, tā ir lieliska iespēja.

Labākā jogas stila noteikšana konkrētam indivīdam lielā mērā ir atkarīga no personas mērķiem un vēlmēm. Par laimi, dažādās jogas skolas var reaģēt uz vairākām dažādām pieejām, ļaujot cilvēkiem izmēģināt dažādus stilus, līdz tiek atrasta īstā kombinācija.