Lingvistikas pētījumu par vārdiem, kas mēģina nodot nozīmi ar mīmikas palīdzību, sauc par skaņas simboliku. Šie vārdu veidi, kas pazīstami arī kā ikonisms vai fonosemantika, ir izkaisīti daudzās valodās un kultūrās, un tiem bieži ir tādas pašas īpašības. Tie parasti tiek veidoti dažos dažādos veidos: izmantojot savienojumu ar primitīvām skaņām, piemēram, ņurdēšanu un klepu, kā burtu kopas, kas parādās, kad tiek lietoti noteikta veida vārdi, un onomatopoēze — skaņu imitācija, ko plaši izmanto ilustratori.
Izplatīts skaņas simbolikas veids ietver skaņas vai īsas skaņu grupas, kas parādās, kad tiek lietoti noteikta veida vārdi. Šīs ir vārdu saknes sadaļas, kas pazīstamas arī kā fonestētiskā vai parastā skaņas simbolika, un tās var dot nozīmi tikai ar to izvietojumu vārdā. Saskaņā ar dažu zinātnieku, piemēram, slavenās valodnieces Mārgaretas Magnusas teikto grāmatā A Dictionary of English Sound, vairāk nekā 900 fonestētisku konstrukciju veidu ir redzami tikai angļu valodā.
Pārspīlēts tālruņa tēmas vai klasterizācijas piemērs ir burtu grupas “gl” izmantošana, īpaši vārda sākumā, lai parādītu, ka vārds ir saistīts ar apgaismojuma elementu. To piemēri ir atspīdums, mirdzums, mirdzums, spīdums, mirdzums un pat daži apgriezti termini, piemēram, drūmums un blāvums. Vēl viens piemērs ir plašs vārdu klāsts, kas sākas ar “b”, kas visi ir saistīti ar sarežģītiem šķēršļiem, sākot no barjeras un sitieniem līdz sasitumiem un sasistam.
Analizējot vārdu grupu ar vienādu nozīmi, var novērot elementu, ko sauc par ikonismu. Šis cits skaņas simbolikas veids, kas ir pretējs pārliecībai, ka vārdi ir patvaļīgas vēsturiskas konstrukcijas, ietver noteiktas skaņas ievietošanu vārdos, lai virzītu darbību. Kopumā tiem nebūs daudz kopīga, piemēram, vārdiem, kas sākas vai beidzas ar tiem pašiem burtiem. Šī virzošā darbība ir daudz izplatītāka citās valodās, taču angļu valodā joprojām var atrast daudz piemēru. Ievietojiet “m” pirms burta “p” daudzos vārdos, kas attiecas uz kustību uz priekšu, un var apzīmēt lielāku steidzamību — tāds vārds kā solis vai ceļojums kļūst spēcīgāks, piemēram, stutēšana vai mīdīšana.
Viens no 20. un 21. gadsimtā visizplatītākajiem skaņas simbolikas parādīšanās gadījumiem ir komiksu žanrs, ko sauc par onomatopoēiju. Tas sastāv no neverbālām skaņām, kas tiek pārraidītas verbālā veidā. Oomph, thwack, crash, pow un swoosh ir daļa no tautas valodas 2011. gadā, jo komiksu mākslinieki ir rakstījuši šīs skaņas, lai nodotu dažādu ainu pilno raksturu. Šie vārdi tiek izmantoti, lai gadsimtiem ilgi atdarinātu simbolizēto skaņu vai nu komiksos, vai pat literatūrā.