“Slinks iemesls” ir termins, ko lieto, lai apzīmētu domu, ka darbības vai notikumi ir iepriekš noteikti, un jebkura plānošana vai aktīva izvēle darbībā ir mazsvarīga vai bezjēdzīga. Tas būtībā ir determinisma vai fatālisma idejas kritika, un, lai aprakstītu šādus jēdzienus, tiek izmantots termins “slinks”. Determinisms ir jēdziens, kas balstīts uz ideju, ka nākotnes notikumi notiks neatkarīgi no katras atsevišķas personas darbībām un ka viss ir iepriekš noteikts. Pēc tam “slinks saprāts” tiek izmantots, lai aprakstītu šo ideju negatīvā nozīmē, apgalvojot, ka tas noņem personīgo atbildību un var kalpot par attaisnojumu slinkumam un bezdarbībai.
Termins “slinks saprāts” ne vienmēr raksturo pamatjēdzienu vai filozofiju, bet gan tiek izmantots kā daļa no argumenta pret citu ideju. Šī ideja ir līdzvērtīga determinismam vai fatālismam, kas ir jēdziens, ka nākotne jau ir noteikta neatkarīgi no cilvēka darbības. Šādi uzskati bieži vien ir saistīti ar predestināciju un domu, ka visvarenā dievība jau ir noteikusi pagātni, tagadni un nākotni. Ja šādu skatījumu uztver kā filozofiju, tad kritiskas darbības laikā kļūst viegli pieņemt lēmumu neko nedarīt vai neizdarīt izvēli, jo viss, kam jānotiek, notiks neatkarīgi no viņa rīcības.
Daži ir iebilduši, ka šāda veida pasaules uzskats ir “slinka saprāta” forma, kurā cilvēki spēj atbrīvot sevi no personīgās atbildības un rīcības. Ja cilvēka domas un darbi jau ir noteikti, tad viņam nav pamata par tādām lietām domāt un var tikai rīkoties, nedomājot. Determinisma pretinieki apgalvo, ka tā vietā, lai rūpētos par citu nožēlojamo stāvokli, kāds var tikai uztraukties par sevi, jo jebkuras darbības iznākums jau ir iepriekš noteikts. Šis bezdarbības attaisnojums izmanto “slinko saprātu”, jo tas atbrīvo cilvēkus no nepieciešamības rīkoties vai domāt pašiem.
Galvenais “slinkā saprāta” idejas arguments ir tāds, ka cilvēkiem jābūt aktīviem un kritiski jādomā par nākotnes notikumiem. Pat ja nākotne kaut kādā veidā ir iepriekš noteikta, nākotnes notikumi joprojām ir ārpus cilvēces zināšanu un izpratnes, un tāpēc tie nav zināmi. Pareiza darbība vai doma, kam ir jānotiek, var notikt tikai rūpīgas apsvēršanas un plānošanas dēļ. Tas nozīmētu, ka pat kāda slinka bezdarbības iemesla ietvaros viņam vai viņai tomēr vajadzētu uzskatīt, ka kāda darbība var būt nepieciešama un varētu būt nākotnes notikums, kam jānotiek.