Smadzeņu infarkts ir insulta veids. Insults rodas no neiroloģiskās funkcijas zuduma, jo ir traucēta asins plūsma smadzenēs. Insultu parasti izraisa asins receklis, kas atrodas artērijā, pārtraucot skābekļa piegādi. Smadzeņu infarkta gadījumā obstrukcija atrodas smadzenīšu artērijās, ietekmējot smadzenīšu puslodes. Retāk ir gadījumi, kad smadzenītēs rodas insults, taču tas var notikt.
Insults, kas rodas smadzenītēs, var būt išēmisks vai hemorāģisks. Išēmiskie insulti ir biežāk sastopami, un tos izraisa aizsprostotas artērijas. Hemorāģisko insultu izraisa artēriju asiņošana. Hemorāģisks smadzenīšu infarkts ir reta parādība.
Smadzenes, smadzenītes un smadzeņu stumbrs ir galvenās smadzeņu daļas. Smadzenes, kas ir atbildīgas par augstāka līmeņa darbību, ir nepieciešamas runai, spriešanai un kognitīvajām funkcijām. Smadzeņu stumbrs uztur piespiedu ķermeņa funkcijas, piemēram, sirdsdarbības ātrumu un elpošanu. Smadzenītes ir smadzeņu zona, kas nepieciešama līdzsvaram, kustībām un koordinācijai.
Smadzeņu infarktu raksturo galvassāpes, reibonis, slikta dūša un vemšana. Visizteiktākie simptomi ir problēmas ar staigāšanu, līdzsvara saglabāšanu un koordināciju. Persona, kuru skārusi smadzenīšu infarkts, var nespēt staigāt vai pat nonākt komā. Cilvēka rokas var arī trīcēt.
Ārsti diagnosticē insultu, veicot fizisku pārbaudi un testus. Parastie testi ietver datortomogrāfijas (CT) skenēšanu un magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI). Ar CT skenēšanu ārstiem ir iespēja noteikt, vai insultu izraisījis trombs vai asiņošana. Ārsti var izmantot MRI, lai noteiktu, vai insults ir noticis dažu minūšu laikā pēc tā rašanās. Tiek veiktas arī asins analīzes.
Smadzeņu infarkta ārstēšana ietver zāļu, operācijas un rehabilitācijas kombināciju. Insulta pacientiem tiek ievadītas trombolītiskas zāles, lai izšķīdinātu asins recekļus viņu asinsvados. Tiek dotas zāles, lai samazinātu spiedienu smadzenēs un novērstu asins recēšanu. Rehabilitācija ietver fizisko, runas un darba terapiju.
Insults ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē. Augsts asinsspiediens palielina insulta risku, tāpat kā sirds slimības, smēķēšana un cukura diabēts. Vēl viens galvenais risks ir priekškambaru mirdzēšana, kas ir patoloģisks sirds ritms, kas izraisa asins uzkrāšanos un recēšanu sirds augšējos kambaros. Daļa tromba var izkustēties, pārvietojoties pa asinsvadiem uz smadzenēm un izraisot insultu.
Veselības eksperti saka, ka aptuveni 25 procenti cilvēku, kuriem ir bijis insults, parasti atgūst lielāko daļu savu parasto spēju. Lielākā daļa cilvēku, kas mirst no insulta, parasti ir vecāki. Personai, kurai ir bijis insults, ir palielināts turpmāka insulta risks.