Kas ir smadzenīšu puslodes?

Vidējais smadzenīšu kātiņš ir biezākais, un pa to smadzenītes saņem informāciju no smadzeņu tilta kodoliem, kuri savukārt to saņēmuši no lielo smadzeņu garozas. Vienkāršoti to var saukt par nodomu līniju: pa šo ceļu smadzenītes uzzina, kas ir iecerēts.

Apakšējais kātiņš nes informāciju no muguras smadzenēm, līdzsvara aparāta un apakšējā olīvkodola. Tā ir izpildes un kļūdas līnija: pa to nāk ziņa, kas patiesībā notiek ar locītavām, muskuļiem un galvas stāvokli.

Augšējais kātiņš galvenokārt ir izeja. Pa to no smadzenīšu kodoliem signāls dodas uz sarkano kodolu un talāmu un tālāk atpakaļ uz lielo smadzeņu kustību garozu. Šīs cilpas dēļ smadzenītes nevis pašas kustina ķermeni, bet nepārtraukti pārlabo to, ko dara pārējās smadzenes.

Izejošais ceļš no zobainā kodola vispirms šķērso viduslīniju smadzeņu stumbrā un nonāk pretējās puses lielo smadzeņu garozā. Tālāk kustību ceļš no garozas šķērso viduslīniju vēlreiz iegarenajās smadzenēs. Divi krustojumi kopā nozīmē atgriešanos sākotnējā pusē.

Tāpēc labās puslodes bojājums rada neveiklību labajā rokā un kājā, atšķirībā no lielo smadzeņu insulta, kas vājumu rada pretējā pusē. Cilvēks arī mēdz sasvērties un krist uz bojājuma pusi.

Tārpiņa bojājums izpaužas citādi: rokas var būt gandrīz precīzas, bet cilvēks nespēj nosēdēt vai nostāvēt bez atbalsta, jo zūd ķermeņa vidus kontrole. Kušķa un mezgliņa daivas bojājums savukārt rada reiboni, acu raustīšanos un līdzsvara zudumu bez rokas neveiklības.

Pēkšņa, stipra reibšana ar vemšanu, nespēja noturēt līdzsvaru, dubultošanās acīs, neskaidra runa vai pēkšņa vienas puses neveiklība prasa neatliekamo palīdzību, jo aizmugurējās bedres insults var strauji radīt smadzenīšu pietūkumu un nospiest smadzeņu stumbru.

Pakāpeniska, mēnešiem ilga gaitas nedrošības un roku neveiklības pastiprināšanās, īpaši ja līdzīgas sūdzības ir bijušas ģimenē, ir iemesls plānveida vizītei pie neirologa. Bērnam ilgstošas rīta galvassāpes ar vemšanu un nedroša gaita vienmēr ir jāizmeklē, jo aizmugurējā bedre ir tipiska bērnu smadzeņu audzēju vieta.

Diagnostikā izšķirošais izmeklējums ir magnētiskās rezonanses attēlveidošana, jo datortomogrāfijā aizmugurējo bedri traucē apskatīt apkārtējie kauli.

Pirmā sajaukšana ir ar lielo smadzeņu puslodēm. Abas ir pa pāriem un abas ir sakrokotas, bet lielo smadzeņu puslodes atbild par domāšanu, runu, jušanu un kustību ierosināšanu, turpretī smadzenīšu puslodes pašas kustību nesāk un jušanu neuztver. Atšķirību pamana pēc simptomiem: vājums un jušanas zudums norāda uz lielajām smadzenēm, bet spēka saglabāšanās pie izteiktas neveiklības norāda uz smadzenītēm.

Otra sajaukšana ir puslode pret tārpiņu. Tārpiņš nav puslodes daļa, bet gan atsevišķa viduslīnijas josla starp tām, un tam ir savs uzdevums un savs izejas kodolis.

Ir vērts izlabot arī izplatītu apgalvojumu, ka katra puslode dalās piecās daivās. Smadzenītēm kopumā izšķir trīs daivas, bet sīkāko dalījumu veido desmit lobuli, kas numurēti no pirmā līdz desmitajam. Skaitlis pieci šajā sistēmā nefigurē.

Sānu puslode ir tā smadzenīšu daļa, kas cilvēkam un cilvēkpērtiķiem ir izaugusi visvairāk, un tās partneris lielajās smadzenēs ir priekšējo daivu plānošanas garoza. Tāpēc tās uzdevums nav tikai roku vadīšana, bet arī kustību secības un laika sadalījuma glabāšana.

Tieši šeit tiek noslīpēts tas, ko sauc par automātismu: pārslēgšana bez skatīšanās uz kāju, akorda paņemšana bez skatīšanās uz grifu, vārdu izrunāšana bez domāšanas par mēles stāvokli. Kad šī daļa cieš, kustība neizzūd, bet tā jāveic apzināti, lēnām un pa daļām, gluži kā pirmajā mācību dienā.