TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir apakšējais smadzenīšu kāts?

Īsā atbilde

Apakšējais smadzenīšu kāts (pedunculus cerebellaris inferior) ir biezs nervu šķiedru kūlis, kas smadzenītes savieno ar iegarenajām smadzenēm un muguras smadzenēm. Pa to smadzenītēs ienāk ziņas par muskuļu un locītavu stāvokli un par līdzsvaru, un tieši tāpēc tas ir viens no galvenajiem kustību koordinācijas ceļiem.

Smadzenītes (cerebellum) guļ galvaskausa aizmugurējā bedrē aiz smadzeņu stumbra, un ar to tās saista trīs pāru kāti. Apakšējais kāts ceļas no iegareno smadzeņu (medulla oblongata) aizmugurējās sānu virsmas un virzās uz augšu un atpakaļ, aizsedzot ceturtā kambara pamatnes sānu malu. Tas atrodas tūlīt blakus vietai, kur no smadzeņu stumbra iznāk rīkles un mēles nervs un klejotājnervs, un šis kaimiņattiecību apstāklis kļūst svarīgs, kad apvidū tiek traucēta asinsapgāde.

Lielāko šķiedru daļu kātā veido divi ievadceļi. Pirmais ir aizmugurējais muguras un smadzenīšu ceļš (tractus spinocerebellaris posterior), kas no muguras smadzenēm nes nepārtrauktu plūsmu no muskuļu vārpstiņām, cīpslu receptoriem un locītavu somiņām. Otrs ir olīvu un smadzenīšu ceļš no apakšējā olīvas kodola, kura šķiedras smadzenīšu garozā beidzas kā tā dēvētās kāpelētājšķiedras. Tām pievienojas ceļi no līdzsvara orgāna kodoliem un no retikulārā veidojuma. Pretējā virzienā pa kātu iet smadzenīšu izejas šķiedras uz līdzsvara kodoliem un retikulāro veidojumu, kas iespaido pozas un acu kustību vadību.

Funkcionāli apakšējais kāts ir informācijas ievads par to, kas ķermenī notiek tieši šobrīd. Smadzenītes salīdzina kustību, kuru smadzeņu garoza ir pasūtījusi, ar kustību, kas patiesībā notiek, un starpību izlabo, ietekmējot kustību ceļus. Ievads par patieso stāvokli lielākoties nāk tieši pa šo kātu, tāpēc tā bojājums kustību nepadara neiespējamu, bet padara neprecīzu: cilvēks var pakustināt roku, tikai nespēj trāpīt.

Kāpelētājšķiedras no olīvas kodola ir atsevišķas ievērības vērtas. Tās nesit bieži, bet katrs to signāls smadzenīšu garozā ir ļoti spēcīgs, un pastāv uzskats, ka tas darbojas kā kļūdas ziņojums: brīdinājums, ka kustība neizdevās, pēc kura smadzenītes maina savu turpmāko darbu. Tieši šāda kļūdas signāla klātbūtne skaidro, kāpēc smadzenītes tiek uzskatītas par kustību mācīšanās orgānu, nevis tikai par kustību izpildītāju.

Kāpēc tas ir svarīgi klīniski

Apakšējā kāta un tam blakus esošo struktūru bojājums visbiežāk rodas asinsrites traucējumu dēļ smadzenīšu apakšējās aizmugurējās artērijas apgādes apvidū. Tad vienlaikus parādās reibonis ar griešanās sajūtu, nestabilitāte un krišana uz bojājuma pusi, acu raustīšanās, aizsmakums un rīšanas grūtības, jušanas zudums sejā vienā pusē un uz ķermeņa pretējā pusē, kā arī noslīdējis plakstiņš un sašaurināta zīlīte tajā pašā pusē. Šāda pazīmju kopa rodas pēkšņi un ir insults.

Ja pēkšņi parādās reibonis kopā ar dubultošanos acīs, runas vai rīšanas traucējumiem, vienas puses vājumu, nespēju noturēt līdzsvaru vai asu galvassāpi pakausī, nekavējoties jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Ar šādiem stāvokļiem nodarbojas neirologs. Šis apraksts izskaidro uzbūvi un mehānismus un nav domāts konkrētas situācijas vērtēšanai.

Kā atšķirt trīs smadzenīšu kātus

Vidējais kāts (pedunculus cerebellaris medius) ir pats resnākais un nes tikai ievadi no tilta kodoliem, kuri savukārt saņem pavēles no smadzeņu garozas; pa to smadzenītes uzzina, ko garoza gatavojas darīt. Augšējais kāts (pedunculus cerebellaris superior) ir galvenais izvads: pa to smadzenīšu lēmumi nonāk sarkanajā kodolā un talāmā un tālāk atgriežas garozā. Apakšējais kāts ir jauktākais no trim, bet pēc pārsvara tas ir ievads no ķermeņa un līdzsvara orgāna.

Ļoti bieži apakšējo smadzenīšu kātu sajauc ar smadzeņu kātiņiem (pedunculi cerebri). Tie ir pavisam cita struktūra: masīvi šķiedru kūļi vidussmadzeņu priekšpusē, pa kuriem no garozas uz leju iet kustību ceļi. Nosaukumi ir līdzīgi, bet vietas un uzdevumi atšķiras.

Kāpēc smadzenītes darbojas savā pusē

Lielās smadzenes vada pretējo ķermeņa pusi, jo to ceļi krusto viduslīniju. Smadzenītēm ir otrādi: to bojājums izpaužas tajā pašā ķermeņa pusē. Iemesls ir divkārša krustošanās, jo ceļš uz smadzenītēm un no tām krusto viduslīniju divas reizes, un divi krustojumi cits citu atceļ. Tas ir noderīgs atslēgas fakts izmeklēšanā: ja cilvēks krīt uz labo pusi un ar labo roku netrāpa degungalam, bojājums meklējams smadzenīšu labajā pusē.

Avoti