Kas ir smadzenīšu artērija?

Tā ir lielākais skriemeļu artērijas zars un apgādā smadzenīšu apakšējo virsmu un smadzenīšu tārpiņa apakšdaļu, kā arī iegaro smadzeņu sānu daļu. Līkumainās gaitas dēļ tā ir viena no anatomiski mainīgākajām galvas artērijām, un tās diametrs abās pusēs bieži atšķiras.

Kad tā noslēdzas, rodas sindromu grupa, ko raksturo skaidra asimetrija: sejas jutības zudums vienā pusē un ķermeņa sāpju un temperatūras jutības zudums pretējā pusē, aizsmakums, rīšanas grūtības, spēcīgs reibonis, žagas un nevienmērīga gaita. Raksturīgi, ka roku un kāju spēks saglabājas, un tieši tāpēc šādu stāvokli sākotnēji nereti noraksta uz saindēšanos vai iekšējās auss problēmu.

Tā apgādā smadzenīšu apakšējās virsmas priekšējo daļu, plūksnu jeb flokulu un tilta sānu daļu. Lielākajai daļai cilvēku no tās atzarojas arī labirinta artērija, kas ir praktiski vienīgais iekšējās auss asinsapgādes avots.

Šis sīkais zars izskaidro klīniski svarīgu īpatnību: šīs artērijas nosprostojums var sākties ar pēkšņu vienas auss dzirdes zudumu un troksni ausī kopā ar spēcīgu reiboni, un tikai pēc tam pievienojas sejas nespēks vai neveiklība. Pēkšņs vienpusējs dzirdes zudums vienmēr ir iemesls steidzami vērsties pie ārsta, jo šādā situācijā laiks ir nozīmīgs.

Tā apgādā smadzenīšu augšējo virsmu, dziļos smadzenīšu kodolus un tilta augšdaļu. Tās anatomiskā īpatnība ir kaimiņi: tā iet gar acs kustību nervu un trijzaru nervu, un tieši šīs artērijas cilpa visbiežāk atrodas saskarē ar trijzaru nerva sakni.

Šī saskare ir iemesls, kāpēc par smadzenīšu artēriju runā arī tad, kad problēma nav asinsrites traucējums. Sejas sāpju gadījumos artērijas pulsācija pret nerva sakni var laika gaitā bojāt nerva apvalku, un tieši šī mehānisma novēršana ir viena no ķirurģiskās ārstēšanas iespējām, ko izvērtē neiroķirurgs.

Aizmugurējās asinsapgādes traucējumi ir mānīgi, jo to pirmā izpausme bieži ir reibonis, ko cilvēks pazīst no nekaitīgākiem iemesliem. Pazīmes, kas liek domāt par nopietnu cēloni, ir nespēja noturēties kājās vai iet pat ar atbalstu, dubultošanās acīs, runas neskaidrība, rīšanas grūtības, vienas puses nejutīgums, pēkšņs vienpusējs dzirdes zudums un pēkšņa, ļoti stipra pakauša sāpe.

Šādos gadījumos Latvijā jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, nevis jāgaida rīts. Papildu apdraudējums ir tas, ka pakauša bedre ir šaura un neelastīga telpa: smadzenīšu pietūkums tajā var saspiest smadzeņu stumbru un ceturto kambari. Tālāko ārstēšanu vada neirologs un insulta vienība, nepieciešamības gadījumā neiroķirurgs.

Latīņu nosaukumos atšķirība ir viens vārds: a. cerebelli ir smadzenīšu artērija, a. cerebri ir smadzeņu artērija. Tās apgādā pavisam dažādus apgabalus. Smadzeņu artēriju, proti, priekšējās, vidējās un aizmugurējās smadzeņu artērijas, nosprostojums parasti dod vienas puses vājumu, sejas nokarenumu un runas zudumu; smadzenīšu artēriju nosprostojums dod nelīdzsvarotību, reiboni un kustību neveiklību, bieži bez spēka zuduma.

Otrs mulsinošs moments ir nosaukumi „priekšējā“ un „aizmugurējā“ pie abām apakšējām artērijām. Abas apgādā smadzenīšu apakšējo virsmu, un vārds norāda tikai uz to, vai artērija pienāk no priekšas, no pamata artērijas, vai no aizmugures, no skriemeļu artērijas.

Noderīgs veids, kā to visu paturēt prātā, ir domāt par katru artēriju kā par pāri, nevis par vienu asinsvadu: apakšējā artērija nes asinis gan apakšējai smadzenīšu daļai, gan tai stumbra joslai, kas atrodas tajā pašā augstumā. Tāpēc, dzirdot par smadzenīšu artērijas nosprostojumu, pieredzējis ārsts uzreiz meklē arī galvas nervu darbības traucējumus.