Priekšējā apakšējā smadzenīšu artērija (AICA)

Artērija sākas no pamata artērijas apakšējās trešdaļas, parasti nedaudz virs vietas, kur saplūst abas mugurkaula artērijas. No turienes tā dodas uz sāniem un atpakaļ, apliecoties ap tilta sānu virsmu.

Ceļā tā nonāk tilta un smadzenīšu leņķī, kur bieži izveido raksturīgu cilpu, kas dažkārt ievirzās pat iekšējās dzirdes ejas atverē. Pēc tam tā sadalās zaros, kas apgādā smadzenīšu priekšējo apakšējo virsmu un plandiņu, kas ir neliela smadzenīšu daļa, cieši saistīta ar līdzsvara sistēmu.

Apgādes robežas cilvēkiem ievērojami atšķiras. Ja viena smadzenīšu artērija ir mazāka, blakus esošā parasti apgādā lielāku laukumu, un tieši tāpēc viena un tā paša asinsvada nosprostojums dažādiem cilvēkiem var dot atšķirīgu simptomu kopumu.

• Tilta sānu daļa ar sejas nerva kodolu un līdzsvara kodoliem.
• Vidējā smadzenīšu kājiņa, kas savieno tiltu ar smadzenītēm.
• Smadzenīšu priekšējā apakšējā virsma un plandiņš.
• Iekšējā auss caur labirinta artēriju vairumā gadījumu.
• Sejas nerva un dzirdes nerva sākuma posmi tilta un smadzenīšu leņķī.

Iekšējā auss ir viens no jutīgākajiem orgāniem pret asins apgādes pārtraukumu. Gliemezis un līdzsvara orgāns saņem asinis pa vienu plānu artēriju, kurai praktiski nav apvedceļu. Vairumam cilvēku šī artērija atzarojas tieši no priekšējās apakšējās smadzenīšu artērijas, retāk tieši no pamata artērijas.

Sekas ir tādas, ka pat īslaicīga plūsmas pārtraukšana šajā zarā rada strauju dzirdes zudumu un reiboni. Tā kā rezerves ceļa nav, bojājums var būt neatgriezenisks jau dažu stundu laikā.

Tieši tāpēc pēkšņs vienpusējs dzirdes zudums medicīnā tiek uzskatīts par steidzamu stāvokli, nevis par to, ko novērot nedēļu. Vairumā gadījumu cēlonis nav insults, taču agrīna ārsta apskate ir svarīga gan pareizas diagnozes, gan ārstēšanas uzsākšanas laika dēļ.

Šīs artērijas nosprostojums rada stāvokli, ko sauc par tilta sānu daļas sindromu. Simptomu kopums ir raksturīgs tieši ar to, ka daļa pazīmju ir vienā, bet daļa otrā ķermeņa pusē, jo dažādi vadošie ceļi krustojas dažādos līmeņos.

Tajā pašā pusē, kur ir bojājums, parādās sejas muskuļu vājums, kas skar arī pieri, dzirdes zudums, reibonis, nestabila gaita ar krišanu uz bojājuma pusi un bieži arī sāpju un temperatūras sajūtas zudums sejā. Pretējā ķermeņa pusē zūd sāpju un temperatūras sajūta uz rumpja un ekstremitātēm. Var pievienoties arī Hornera sindroms ar nokarenu plakstiņu un sašaurinātu zīlīti.

Šādi simptomi vienmēr ir neatliekamas palīdzības izsaukšanas iemesls. Insulta ārstēšanā laiks ir izšķirošs, un aizmugurējās asinsrites insults ir bīstams arī ar to, ka smadzenīšu tūska var saspiest smadzeņu stumbru.

Otra šīs artērijas klīniskā seja ir mehāniska. Tā kā tā iet cieši garām sejas un dzirdes nerviem, tās cilpa var pastāvīgi pieskarties nerva saknei tieši tur, kur nervs iznāk no smadzeņu stumbra un tā apvalks vēl ir plāns.

Ilgstoša pulsējoša saskare šajā vietā var izraisīt sejas puses muskuļu piespiedu raustīšanos, kas sākas ap aci un pakāpeniski izplatās uz lūpas kaktiņu. Šo stāvokli sauc par sejas puses spazmu, un tas nav tas pats, kas nervozs plakstiņa raustīšanās, kura pāriet pati.

Retāk līdzīga saskare ar līdzsvara nervu rada īsas, atkārtotas reiboņa lēkmes, kas ilgst sekundes. Abos gadījumos diagnozi apstiprina ar magnētiskās rezonanses izmeklējumu, kurā speciālā režīmā redzams asinsvads un nervs, un ārstēšanu izvēlas neirologs kopā ar neiroķirurgu.

Pirmais solis ir klīniskā izmeklēšana, un tieši tā aizmugurējās asinsrites gadījumā ir vissvarīgākā. Akūta reiboņa situācijā ārsts izmanto īsu acu kustību un galvas pagrieziena testu kopumu, kas palīdz atšķirt iekšējās auss slimību no smadzeņu stumbra bojājuma. Pētījumi rāda, ka pieredzējuša ārsta rokās šis izmeklējums pirmajās stundās ir jutīgāks nekā agrīni veikta magnētiskā rezonanse.

Attēldiagnostikā parastā datortomogrāfija aizmugurējā bedrē ir vāja, jo biezie kauli rada artefaktus. Magnētiskā rezonanse difūzijas režīmā ir izvēles metode. Asinsvadu gaitu parāda magnētiskās rezonanses vai datortomogrāfijas angiogrāfija.

Papildus tiek pārbaudīta dzirde ar audiometriju, jo dzirdes zudums var būt vienīgā agrīnā pazīme. Vienlaikus meklē cēloni, proti, sirds ritma traucējumus, artēriju sašaurinājumus un asins recēšanas traucējumus.

1. Neatliekama neiroloģiskā izmeklēšana ar acu kustību un galvas pagrieziena testiem.
2. Magnētiskā rezonanse difūzijas režīmā aizmugurējās bedres novērtēšanai.
3. Asinsvadu attēlošana ar angiogrāfiju, lai atrastu nosprostojuma vietu.
4. Audiometrija dzirdes bojājuma apjoma noteikšanai.
5. Sirds un asinsvadu cēloņa meklēšana, tostarp ritma monitorēšana.

Lielākā praktiskā problēma ir atšķirt aizmugurējās asinsrites insultu no iekšējās auss iekaisuma. Abos gadījumos cilvēks jūt spēcīgu reiboni, sliktu dūšu un nestabilitāti, un abos gadījumos var būt dzirdes traucējumi.

Pazīmes, kas liek domāt par smadzeņu cēloni, ir dubultošanās acīs, runas traucējumi, rīšanas grūtības, sejas vai ekstremitāšu vājums, neparasts nistagms un nespēja vispār nostāvēt kājās pat ar atbalstu. Pazīmes, kas liecina par iekšējās auss cēloni, ir vienvirziena nistagms, kas mazinās, fiksējot skatienu, un pilnīgi normāla pārējā neiroloģiskā izmeklēšana.

Vēl divi sajaukšanas avoti ir labdabīgs stāvokļa reibonis un Menjēra slimība. Pirmajā reibonis ilgst sekundes un rodas tikai noteiktā galvas kustībā, otrā ir atkārtotas vairākas stundas ilgas lēkmes ar dzirdes zudumu un troksni ausī. Neviens no tiem nedod ekstremitāšu vājumu vai runas traucējumus.

• Pēkšņs vienpusējs dzirdes zudums, īpaši ar reiboni.
• Reibonis kopā ar dubultošanos, runas vai rīšanas traucējumiem.
• Nespēja nostāvēt vai noiet pat ar atbalstu.
• Vienas puses sejas vājums, kas skar arī pieri.
• Jebkura no šīm pazīmēm prasa nekavējoties zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

Aizmugurējā asinsrite ir viena no visvariablākajām sistēmām cilvēka ķermenī. Priekšējā apakšējā smadzenīšu artērija var būt ļoti plāna un apgādāt tikai nelielu laukumu, vai, tieši otrādi, tā var pārņemt aizmugurējās apakšējās smadzenīšu artērijas apgādes zonu. Sastopams arī kopīgs stumbrs, no kura atzarojas abas.

Šie varianti nav slimība un lielākajai daļai cilvēku nekad neizpaužas. Tomēr tie ir svarīgi, kad tiek plānota operācija aizmugurējā bedrē vai kad tiek vērtēts insulta perēkļa novietojums, jo nestandarta apgāde izskaidro netipisku simptomu kopumu.

Aneirismas šajā artērijā sastopamas reti, un, tā kā tās atrodas dziļi un tuvu galvaskausa nerviem, to ārstēšana ir tehniski sarežģīta un tiek veikta specializētos centros.

Šī ir vienīgā smadzeņu artērija, kuras zars apgādā maņu orgānu ārpus centrālās nervu sistēmas, un tieši tas rada klīnisku situāciju, kas neiroloģijā ir unikāla. Iekšējā auss var ciest agrāk nekā smadzeņu audi, jo tai nav apvedceļu un tā ir ļoti jutīga pret skābekļa trūkumu. Rezultātā atsevišķos gadījumos pēkšņs dzirdes zudums un reibonis parādās dažas dienas pirms pilnas insulta ainas.

No tā izriet praktisks secinājums, kas nav acīmredzams: pēkšņs vienpusējs dzirdes zudums nav tikai otorinolaringologa jautājums. Ja tas parādās cilvēkam ar asinsvadu riska faktoriem vai kopā ar jebkuru citu neiroloģisku simptomu, ir jāizvērtē arī asinsrites cēlonis. Šī ir viena no tām situācijām, kurās šauri nozarisks skatījums var novest pie nokavētas diagnozes, un tieši tāpēc mūsdienu vadlīnijās akūta reiboņa un dzirdes zuduma izmeklēšanā uzsvērta neirologa un otorinolaringologa kopīga pieeja.