Kas ir priekšējais stilba muskulis?
Īsā atbilde
Priekšējais stilba muskulis (musculus tibialis anterior) ir garš muskulis apakšstilba priekšpusē, kas iet gar lielā lielakaula jeb stilba kaula (tibia) ārējo malu un ar cīpslu piestiprinās pēdas iekšējās malas kauliem. Tā galvenais uzdevums ir pacelt pēdu uz augšu un pagriezt tās zoli uz iekšpusi.
Muskulis sākas no lielā lielakaula augšdaļas ārējās virsmas un no starpkaulu plēves, kas savieno abus apakšstilba kaulus. Tas ir tas cietais vālis, ko var sataustīt tieši blakus kaula asajai priekšējai šķautnei; pati šķautne zem ādas ir kaula, muskulis ir uz āru no tās.
Apakšstilba lejasdaļā muskulis pāriet spēcīgā cīpslā, kas potītes priekšā iziet zem saitēm, kuras to notur kā jostas cilpa. Tā ir cīpsla, kas skaidri izceļas uz pēdas virspuses, ja pēdu pacelt uz augšu. Piestiprinās tā pie pirmā ķīļveida kaula un pirmā pleznas kaula pamatnes, tātad pie pēdas iekšējās malas.
Muskuli inervē dziļais fibulārais nervs, un tas nāk no jostas daļas piektās saknes rajona. Šī saikne ir klīniski svarīga, jo tieši šīs saknes saspiešana ir viens no biežākajiem cēloņiem, kāpēc pēda pārstāj celties.
Ko tas dara ejot
Soļa laikā muskulim ir divi dažādi uzdevumi. Kad kāja ir gaisā, tas notur pēdas priekšgalu paceltu, lai pirksti neaizķertos aiz zemes. Kad papēdis pieskaras zemei, muskulis nevis ceļ pēdu, bet lēnām atlaiž to lejā, strādājot kā bremze; ja tā nebūtu, pēda katrā solī nokristu ar plakšķi.
Tieši šis bremzējošais darbs izskaidro, kāpēc muskulis nogurst ilgā gājienā lejup pa nogāzi un kāpēc sāpes tā rajonā bieži rodas skrējējiem, kas strauji palielina distanci vai skrien pa cietu segumu.
Muskulis piedalās arī pēdas velves uzturēšanā un līdzsvara saglabāšanā stāvot: kopā ar ikru muskuļiem tas veic sīkas pretkustības, kas ķermeni notur vertikāli.
Kāpēc tas ir svarīgi klīniski
Ja muskulis vai tā nervs nedarbojas, rodas nokarena pēda. Cilvēks ejot pārmērīgi ceļ celi, lai pirksti neaizķertos, vai velk pēdu; zole pieskaras zemei ar plakšķi. Biežākie cēloņi ir kopējā fibulārā nerva saspiešana pie mazā lielakaula galviņas, piemēram, ilgi sēžot ar kāju pārliktu pāri otrai vai pēc ģipša, un jostas daļas nerva saknes saspiešana starpskriemeļu diska trūces dēļ.
Pārslodzē muskuļa piestiprinājuma vietā gar kaula malu rodas sāpes, ko sarunvalodā sauc par skrējēja stilbu. Raksturīgi, ka sāpes sākumā pāriet, iesildoties, un atgriežas pēc treniņa.
Bīstamākais stāvoklis ir apakšstilba priekšējā nodalījuma sindroms. Muskulis atrodas cietā fasciju nodalījumā, un pēc traumas vai ļoti liela sasprindzinājuma spiediens tajā var pieaugt tiktāl, ka asinsrite tiek nospiesta. Pazīmes ir nesamērīgi stipras, pieaugošas sāpes, kas nemazinās mierā, ciets un saspringts apakšstilbs, sāpes, pasīvi liecot pirkstus uz leju, un nejutīgums pirmā un otrā pirksta starpā. Tas ir steidzams ķirurģisks stāvoklis, un jāzvana 113 vai 112.
Parastākos gadījumos pie ārsta jādodas, ja pēda vairs pilnībā neceļas, ja parādās nejutīgums pēdas virspusē, ja sāpes gar stilba kaulu saglabājas arī mierā vai ilgāk par divām nedēļām. Ar to nodarbojas ģimenes ārsts, traumatologs ortopēds, neirologs un fizioterapeits.
Ar ko to jauc
Galvenais sajaukums ir ar aizmugurējo stilba muskuli (musculus tibialis posterior). Nosaukumi atšķiras ar vienu vārdu, bet darbība ir pretēja: aizmugurējais muskulis atrodas dziļi apakšstilba aizmugurē, nolaiž pēdu uz leju un notur pēdas gareniskās velves. Abi gan griež zoli uz iekšpusi, un tieši tas nosaukumus padara mulsinošus.
Otrs sajaukums ir starp muskuļa sāpēm un kaula sāpēm. Muskuļa un cīpslas sāpes ir jūtamas uz āru no kaula šķautnes un pastiprinās, pretojoties pēdas pacelšanai; kaula noguruma lūzuma sāpes ir tieši uz kaula, ļoti norobežotas, un pastiprinās, uz to uzspiežot vai lecot uz vienas kājas. Otrais gadījums prasa izmeklēšanu, jo nogurums var pāraugt īstā lūzumā.
Trešais ir termina jaukšana: sarunvalodā apakšstilba muskuli mēdz saukt vienkārši par stilbu, bet apakšstilbā ir vairāki desmiti muskuļu trijos nodalījumos, un priekšējais stilba muskulis ir tikai viens no tiem, kaut arī vislabāk taustāmais.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kas ir stilba kaula bumbuļainība?Stilba kaula bumbuļainība (tuberositas tibiae) ir kaulains izcilnis stilba kaula priekšējā virsmā tieši zem ceļgala, ku…
- Kādi ir dažādi stilba kaula aizmugurējo vingrinājumu veidi?Aizmugurējais tibialis jeb tibialis posterior ir muskulis, ko izmanto, lai vērstu pēdu uz leju pie potītes, kas pazīsta…
- Kādi ir stilba kaula stresa lūzuma simptomi?Stilba kaula spriedzes lūzums, kas rodas apakšstilba kaulā gar ikru muskuļa priekšpusi, ir pārslodzes izraisīts kaula i…
- Kā darbojas enzīmi?Enzīmi jeb fermenti ir bioloģiski katalizatori, kas ievērojami paātrina šūnā notiekošās ķīmiskās reakcijas, paši reakci…
- Kā uzacu mati atšķiras no galvas matiem?Galvenā atšķirība nav matā, bet gan folikula darba ritmā: uzacu matiem augšanas fāze ir īsa, tāpēc tie apstājas pie nel…
- Kāda ir acs ābola anatomija?Acs ābols (bulbus oculi) ir aptuveni lodveida orgāns acs dobumā, kura siena sastāv no trim apvalkiem: ārējā jeb šķiedra…
- Alanīns: uzbūve un loma organismāAlanīns ir viena no divdesmit aminoskābēm, no kurām šūna veido olbaltumvielas, un tā uzbūve ir vienkāršākā iespējamā pē…
- Gradētais un darbības potenciāls: atšķirībasGradētais jeb lokālais potenciāls ir neliela, pakāpeniska membrānas sprieguma maiņa, kuras lielums ir atkarīgs no kairi…
- Muguras smadzeņu baltā viela un tās ceļiMuguras smadzeņu baltā viela (substantia alba) ir ārējais slānis ap centrāli novietoto pelēko vielu, un to veido mielīn…
- Darbības potenciāls muskulī: kā rodas saraušanāsDarbības potenciāls ir strauja, īslaicīga muskuļa šūnas membrānas elektriskā lādiņa maiņa, kas izplatās pa visu šūnu un…