Kas ir Šoa?

Šoa ir vēl viens holokausta vārds. Tas nāk no ebreju valodas un burtiski nozīmē katastrofālu satricinājumu. Holokausts jeb Šoa attiecas uz nacistu partijas mēģinājumu 1930. gadu beigās un 1940. gadu sākumā masveidā izpildīt nāvessodu Eiropas ebreju tautai. Šajā genocīdā bija iekļauta citu mazākumtautību grupu, piemēram, homoseksuāļu un politisko disidentu, slepkavība, bet Hitlera “galīgā risinājuma” patiesais centrālais punkts bija ebreji. Šoā tika noslepkavoti aptuveni seši miljoni ebreju, galvenokārt masveidā gāzes kamerās.

Šoa ir kulminācija gadsimtiem ilgām maldīgām un uz naidu balstītām domām par ebrejiem. Ēģiptieši paverdzināja ebrejus un vēlāk arī romiešus. Viņi tika izkaisīti katras Eiropas valsts vējā un pēc tam padzīti no šīm valstīm. Kad tik daudz ebreju apmetās Vācijā, Polijā un Austrijā, sekas Otrā pasaules kara laikā bija prātu satriecoši šausminošas.

Šoa, ieņemot ārkārtīgi svarīgu vietu ebreju vēsturē, ir ne tikai atmiņas par neiedomājamām ciešanām un nāvi, bet arī stimuls ebreju valsts attīstībai. Pēc Šoa daudzi ebreji sāka vairāk interesēties par dzimtenes izveidi, no kuras viņus nevarētu vajāt vai padzīt.

Šoa sekas joprojām spēcīgi izjūt daži atlikušie izdzīvojušie, upuru un izdzīvojušo ģimenes un citi. Izraēlā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī citās pasaules valstīs ebreji un neebreji oficiāli atzīmē Šoa Jom Hašoa jeb Holokausta atceres dienā. Bieži vien Yom HaShoah dienā upuru vārdi tiek skaļi lasīti visas dienas garumā, lai mēģinātu saprast, cik daudz dzīvību tika zaudētas. Bieži tiek iedegtas sveces, tiek lasīti dzejoļi, notiek sarunas, un holokaustu izdzīvojušie bieži tiek aicināti pastāstīt savus stāstus. Jom Hašoa jeb Holokausta piemiņas diena saskaņā ar ebreju kalendāru notiek Nissan 27. dienā. Rietumu kalendārā tas parasti iekrīt aprīļa beigās vai maija sākumā.

Turklāt 1. gada 2005. novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja noteica 27. janvāri par holokausta atceres dienu. Daži piedalās arī ikgadējā “Dzīvo maršā”, kas notiek Aušvicā, galvenajā nacistu nāves nometnē Polijā.
Šo atceres dienu un pasākumu mērķis ir pieminēt upurus un nepieļaut, ka šādas zvērības atkārtojas. Solījums “Nekad vairs” tika dots pēc holokausta. Bet, ņemot vērā genocīdus, kas vēlāk notika Kambodžā, Ruandā un Bosnijā, daži apgalvo, ka starptautiskā sabiedrība šo solījumu neturēja. Tomēr citi iebilst pret to, ka šie genocīdi nav pieauguši līdz holokausta līmenim.

Mūsdienu ebrejiem un citiem šajos laikos ir īpaši grūti atcerēties Šoa, vienlaikus cīnoties pret dažu vienaldzību un dažkārt pilnīgu holokausta noliegumu. Daži cilvēki ar pret ebrejiem uzskatiem apgalvo, ka tika nogalināti daudz mazāk nekā seši miljoni, apgalvojot, ka šis skaitlis ir aptuveni viens miljons. Citi noteikti paziņo, ka holokausts nekad nav noticis.