Kas ir sociālās apdrošināšanas uzskaites dati un kā tos pārbaudīt?

Uzskaites pamatā ir personas kods, nevis atsevišķs sociālās apdrošināšanas numurs, kāds tiek lietots ASV. Darba devējs katru mēnesi iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par darbiniekiem, aprēķināto algu un obligātajām iemaksām, un šie dati tiek nodoti aģentūrai, kas tos piesaista konkrētai personai. Tā veidojas cilvēka apdrošināšanas vēsture: kurā periodā viņš ir bijis apdrošināts, pie kura darba devēja un no kādas summas ir veiktas iemaksas. Uz šīs vēstures pamata vēlāk aprēķina pensiju, slimības, maternitātes, vecāku un bezdarbnieka pabalstus, jo gandrīz visu pabalstu apmērs ir atkarīgs no iemaksu algas noteiktā periodā.

Datos ir vairāki slāņi. Pirmkārt, apdrošināšanas periodi un statuss, proti, vai persona ir bijusi darba ņēmējs, pašnodarbinātais vai apdrošināts no valsts budžeta līdzekļiem, piemēram, bērna kopšanas laikā. Otrkārt, iemaksu alga pa mēnešiem. Treškārt, pensijas kapitāls valsts obligātajā nefondētajā shēmā un uzkrājums fondētajā pensiju shēmā jeb otrajā līmenī, kur ir redzams ieguldījumu plāns un konta stāvoklis. Sistēmā tiek uzkrāta arī informācija par piešķirtajiem un izmaksātajiem pabalstiem un pensijām. Par periodiem pirms individuālās uzskaites ieviešanas deviņdesmito gadu vidū darba stāžs ir jāpierāda ar darba grāmatiņu vai arhīva izziņām, tāpēc vecākus dokumentus ir vērts saglabāt.

Dati ir pieejami pašam cilvēkam: valsts pārvaldes pakalpojumu portālā var apskatīt un izdrukāt informāciju par apdrošināšanas periodiem un iemaksām, kā arī par pensijas kapitālu un otrā līmeņa konta stāvokli. To ir ieteicams pārbaudīt periodiski, ne tikai pirms pensionēšanās, jo kļūdas ir vieglāk izlabot uzreiz. Ja izrādās, ka darba devējs algu ir izmaksājis, bet iemaksas nav veiktas vai ziņojums nav iesniegts, ir jāvēršas pie darba devēja ar prasību iesniegt precizējošu ziņojumu, bet, ja tas nelīdz, pie Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas. Aplokšņu alga šajā ziņā ir tiešs zaudējums nākotnes pensijai un pabalstiem.

Praktiski šos datus ir vērts izmantot trijos brīžos. Pirmais ir darba attiecību maiņa: mēnesi vai divus pēc darba sākšanas ir vērts pārliecināties, ka jaunais darba devējs tiešām ir iesniedzis ziņas. Otrais ir pirms pabalsta pieteikšanas, jo slimības, maternitātes un vecāku pabalsta apmēru rēķina no iemaksu algas noteiktā periodā pirms notikuma, un trūkstošs mēnesis šo aprēķinu var pasliktināt. Trešais ir dažus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, kad vēl ir laiks sameklēt arhīva izziņas par seniem darba periodiem. Aģentūra piedāvā arī prognozes pakalpojumu, kas ļauj novērtēt gaidāmo pensijas apmēru pie dažādiem pieņēmumiem, un šo aplēsi ir vērts skatīties kopā ar otrā līmeņa konta stāvokli.

Šie dati ir personas dati ar ierobežotu pieejamību. Piekļūt tiem drīkst pats cilvēks, viņa pilnvarota persona vai iestādes normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, un apstrādi regulē Vispārīgā datu aizsardzības regula. Atšķirībā no ASV reģistriem Latvijas sistēmā netiek uzkrāta informācija par rasi, un ziņas par vecākiem atrodas citos reģistros, piemēram, Iedzīvotāju reģistrā, ko uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ja ir radušies strīdi par stāžu vai iemaksām, aģentūras lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt tiesā, un šādā gadījumā ir svarīgi neizlaist lēmumā norādīto termiņu.