Reklāma sociālajos medijos ir tiešsaistes reklāmas veids, kas nodrošina ļoti mērķtiecīgas reklāmas, kuru pamatā ir sociālo mediju pakalpojuma dalībnieku sniegtā informācija. Lai gan daži sociālo mediju reklāmu slavē kā revolūciju tiešajā mārketingā, tā ir radījusi arī daudzas privātuma problēmas. Šīs bažas galvenokārt rodas no dalībnieku informācijas izplatīšanas, ko ieguvušas trešās puses, piemēram, lietojumprogrammas un citas platformas, kuras nav izveidojis pats sociālo mediju pakalpojums.
Pirmais solis reklamēšanā sociālajos medijos ir dalībnieku iegūšana, mudinot cilvēkus reģistrēties noteiktam sociālajam medijam, piemēram, sociālā tīkla vietnē, piemēram, Facebook, MySpace vai Twitter, video koplietošanas vietnē, piemēram, YouTube, fotoattēlu koplietošanas vietnē, piemēram, Flickr. , emuāru vai pat e-pasta pakalpojumu sniedzēju. Šie pakalpojumi vispirms apkopos pamata kontaktinformāciju no dalībnieka, piemēram, viņa vārdu, e-pasta adresi vai tālruņa numuru. Pēc tam pakalpojums mudinās dalībnieku aizpildīt citus informācijas laukus, kas var būt tikai brīvprātīgi, piemēram, vecums, dzimums, atrašanās vieta, hobiji un intereses. Jo vairāk informācijas dalībnieks sniedz par sevi, jo vieglāk viņš tiek iekļauts konkrētā demogrāfiskajā datu apkopošanai un pēc tam mērķtiecīgai reklāmai sociālajos medijos.
Kad dati ir savākti no konkrēta sociālo mediju pakalpojuma dalībniekiem, tie var tikt glabāti drošā serverī noteiktu laiku atkarībā no pakalpojuma noteikumiem un nosacījumiem, kuriem ir jāpiekrīt, reģistrējoties dalībniekam. Sociālo mediju pakalpojums pēc tam saskaņo dalībnieka datus ar konkrēto demogrāfisko informāciju, kuru sponsori vēlas atlasīt produktiem vai pakalpojumiem. Rezultātā sociālo saziņas līdzekļu dalībnieks, kurš kā savu hobiju norādījis “riteņbraukšanu” un kā savu atrašanās vietu “Kanzasa”, pakalpojuma vietnē var tikt rādītas Kanzasas velosipēdu veikala reklāmas. Jo mazāk informāciju dalībnieks sniegs savā informācijas profilā, jo mazāk mērķētas būs reklāmas. Piemēram, ja dalībniece norāda tikai to, ka ir sieviete, viņa var redzēt reklāmas par produktiem vai pakalpojumiem, kas piesaista plašu dažāda vecuma, atrašanās vietas un etniskās piederības sieviešu grupu.
Lai gan daži sociālo mediju dalībnieki uzskata, ka sociālo mediju reklāma ir diezgan labdabīga, ja ne apsveicama, sociālo mediju izmantošanas pieaugums pēdējo desmit gadu laikā ir radījis bažas par informācijas privātumu. Piemēram, tādas vietnes kā Facebook ļauj ārējiem lietojumprogrammu izstrādātājiem izveidot viktorīnas, spēles un citus piederumus, ko dalībnieki var izmantot apmaiņā pret piekļuvi sava konta informācijai. Tā kā ierobežojumi un politikas, kas attiecas uz ārējo izstrādātāju rīcību ar šo informāciju, ir samērā neskaidri, daži ir nobažījušies, ka tas var atstāt dalībniekus neaizsargātus pret identitātes zādzībām, surogātpasta sūtīšanu un citām nelikumīgām vai ētiskām darbībām.