Sociālo prasmju apmācība ir terapijas veids, ko bieži izmanto kopā ar citām terapijas metodēm, kuras mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ar personības traucējumiem labāk sazināties ar citiem cilvēkiem un risināt sociālās situācijas. Lai gan to var izmantot, lai tieši mēģinātu ārstēt tādas problēmas kā sociālā fobija un kautrība, ar šāda veida apmācību var tieši vai netieši ārstēt arī citus traucējumus, piemēram, atkarību no alkohola, paranoidālo šizofrēniju un depresiju. Sociālo prasmju apmācība parasti sastāv no tipiskas sociālās uzvedības modelēšanas vai video demonstrējumiem, kam seko lomu spēles un iespējamās papildu sesijas, lai nodrošinātu, ka uzvedība tiek pareizi apgūta un praktizēta ārpus terapijas.
Šo apmācību bieži izmanto kopā ar citiem terapijas vai ārstēšanas veidiem, un to parasti izmanto pēc tam, kad ir diagnosticēta konkrēta problēma vai traucējums. Sociālās fobijas un kautrība ir divi īpaši izplatīti personības traucējumu veidi, kurus ārstē ar šāda veida apmācību, lai gan terapeitiem jābūt uzmanīgiem, lai nepasliktinātu problēmu. Lielākā daļa apmācības veidu sākas ar vispārpieņemtas uzvedības modelēšanu sociālajās situācijās, izmantojot videomateriālus vai terapeita demonstrējumus.
Sociālo prasmju apmācības laikā tiek apspriesta un izpētīta vispārpieņemta sociālā uzvedība, piemēram, mutiska atzīšana, kad ar kādu tiek runāts, acu kontakts sarunu laikā un “mazas sarunas”. Parasti terapeits sadala sociālo mijiedarbību mazās daļās un noskaidro, kur cilvēkam var būt nepieciešami uzlabojumi, un pēc tam sāk ar vienu problēmu vienlaikus, procesu veicot lēnām. Sociālo prasmju apmācību var veikt gan ar bērniem, gan pieaugušajiem, un ir pierādīts, ka tas ir diezgan noderīgi bērniem ar mācīšanās traucējumiem vai citiem traucējumiem, lai viņi būtu sociāli lietpratīgāki un izvairītos no sociālās atstumtības.
Pieaugušajiem ar tādiem traucējumiem kā alkohola atkarība vai sociālās fobijas sociālo prasmju apmācību bieži var izmantot kopā ar cita veida terapiju, lai mēģinātu novērst izolāciju un vientulību, kas var pasliktināt šādas problēmas. Piemēram, ārstējot alkohola atkarību, šāda veida apmācība, visticamāk, būtu vērsta uz to, kā rīkoties sociālās situācijās, nelietojot alkoholu, vai kā izvairīties no uzvedības modeļiem, kas agrāk noveda pie dzeršanas. Lai cīnītos pret kautrību, šāda veida apmācība var palīdzēt palielināt sociālo mijiedarbību un vairot pašapziņu, tādējādi veicinot turpmāku sociālo attīstību. Sociālo prasmju apmācības turpinājums bieži ir svarīgs, lai nodrošinātu, ka persona turpina gūt labumu no terapijas un ka viņš vai viņa ir veiksmīgi vispārinājuši terapijas sesijās apgūtās metodes reālajā pasaulē.