Sodu tiesības ir termins, ko lieto, lai aprakstītu valdības izstrādāto likumu izpildi, to personu saukšanu pie atbildības, kas pārkāpj šādus likumus, kā arī sodu piešķiršanu un izpildi saistībā ar nodarījumiem. Tas ietver likumus un pārkāpumus katrā valdības līmenī un visu veidu pārkāpumus. To bieži sauc par “krimināllikumu”.
Krimināllikuma ekvivalents ir civiltiesības, kurās ir iesaistītas privātas puses, nevis valsts aģentūras. Dažas darbības var pakļaut personai kriminālvajāšanai saskaņā ar abām tiesību jomām. Piemēram, ārsts, kurš operācijas laikā pieļauj liktenīgu kļūdu, visticamāk, tiks iesūdzēts civiltiesā par pārkāpumu. Ja ārsts ir pieļāvis kļūdu, jo viņš bija vājš, viņš var tikt apsūdzēts arī par nolaidību slepkavībā krimināltiesā vai krimināltiesā.
Daudzi advokāti specializējas krimināltiesībās. Tas ietver tiesas juristus, kas ir atbildīgi par lietas ierosināšanu vai aizstāvību. Vairumā gadījumu apsūdzības uzturētāji ir valdības darbinieki, kas izskata lietu. No otras puses, aizstāvjus parasti nodarbina privātie uzņēmumi.
Dažās krimināltiesību jomās ir izklāstīti noteikumi par to, kā var tikt izmeklēts iespējamais pārkāpums. Izplatīts piemērs būtu likums, kas nosaka, ka policijas darbiniekiem ir jāiepazīstas ar aizdomās turētā tiesībām un dažos gadījumos jāpaziņo aizdomās turētajam, ka viņam nav jārunā bez advokāta. Citi tiesību akti var attiekties uz nepilngadīgo nopratināšanu, orderu un pavēstu saņemšanu, tiesību uz privātumu likumiem un pacienta un ārsta privilēģiju likumiem.
Par izturēšanos pret aizdomās turamo pēc apsūdzības uzrādīšanas attiecas arī krimināllikums. Tie var ietvert apsūdzētā tiesības uz tiesu zvērinātajā tiesā vai dažu aizdomās turamo tiesības tikt atbrīvotam bez drošības naudas. Citi šādi likumi attiecas uz tiesvedību tiesas zālē, piemēram, situācijām, kurās tiesnesim vai prokuroram ir jāatsakās no dienesta pienākumu pildīšanas.
Sodu likums paredz arī ierobežojumus sodu ziņā. Tas nosaka minimālos un maksimālos pieļaujamos cietumsodus, naudas sodus un citus sodus, ko tiesa var piemērot notiesātajam aizdomās turētajam. Tas arī nosaka, vai noziegums tiek uzskatīts par smagu vai nelielu nodarījumu – attiecīgi noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgu nodarījumu – un vai nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ir vai nav iespēja. Dažās jurisdikcijās krimināltiesībās ir paredzēti arī parametri alternatīvām ieslodzījuma vietām, piemēram, psihiatriskajām slimnīcām.
Vārds “sods” burtiski nozīmē “attiecas uz sodu”. Tas ir atvasināts no līdzīgiem vārdiem senajā franču, latīņu un grieķu valodā. Dažās jomās likumus, kas attiecas uz noziedzīgām darbībām, kriminālvajāšanu un notiesāšanu, sauc par “sodu kodeksu”.