Patērētāju tiesību akti nosaka patērētāju tiesības jeb pircēja tiesības, parasti nodrošinot preces garantiju vai citas patērētāja garantijas. Patērētāju tiesības atšķiras atkarībā no jurisdikcijas. Papildus garantijai patērētāju aizsardzības centieni var ietvert valsts iestādes izveidi, kas uzrauga tirgu un nodrošina patērētājam dažus tiesiskās aizsardzības līdzekļus sliktas pārdošanas prakses labošanai. Likumā noteikta produkta garantija, kas ir likums, kas nosaka, ka ražotājiem ir jāgarantē, ka viņu produkti ir piemēroti patērētāju lietošanai, ir nozīmīgas patērētāja tiesības. Citi tiesību akti ļauj patērētājiem atcelt līgumu un saņemt pilnu naudas atmaksu, savukārt dažās jurisdikcijās patērētājiem ir tiesības celt prasību tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu.
Bez valdības iejaukšanās tirgus tiesību akti vēsturiski ir bijuši “piesardzības izspiedējs” vai “ļaujiet pircējam piesargāties”. Diemžēl šis princips ļauj negodīgiem uzņēmumiem izpostīt individuālo patērētāju. 1962. gadā ASV prezidents Džons Kenedijs parakstīja Patērētāju tiesību likumprojektu, pirmo šāda veida likumu. Kopš tā laika gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan starptautiskā mērogā ar likumu un paziņojumiem ir pievienotas arvien lielākas patērētāju tiesības. Šīs patērētāju tiesības cita starpā garantē izvēli, drošību un ievērošanu.
Lai gan vairākas federālās aģentūras daļēji palīdz aizsargāt ASV patērētāju tiesības, Federālā tirdzniecības komisija (FTC) ir viena no federālajām aģentūrām, kuras galvenais uzdevums ir šo tiesību aizsardzība. FTC nosaka vairākas patērētāju tiesības, ieviešot likumus, lai ierobežotu monopolus un sliktu uzņēmējdarbības praksi tādās nozarēs kā telemārketings un patēriņa kredītkaršu parādi. FTC var iekasēt naudas sodu vai celt prasību pret negodīgu uzņēmumu par jebkuru tā uzņēmējdarbības praksi, kas pārkāpj dažādus patērētāju aizsardzības likumus, par kuriem FTC ir jāizpilda. Patēriņa preču drošības komisija (CPSC) ir vēl viena ASV valdības aģentūra, kas nodarbojas ar patērētāju tiesību saglabāšanu. CPSC ir atbildīga par klientu drošības aizsardzību, un tai ir iespēja izmeklēt un atsaukt milzīgu produktu klāstu.
Katrā ASV štatā ir arī savi patērētāju aizsardzības likumi. Šie likumi attiecas uz tādām jomām kā garantijas noteikšana produktam, maksimālās procentu likmes noteikšana, sodu noteikšana par maldinošu pārdošanas praksi un tiesiskās aizsardzības līdzekļu noteikšana “citronu” automašīnām. Dažās valstīs ir aģentūra, kas ir līdzīga FTC, kas aizsargā patērētāju tiesības. Citas valstis aizsargā patērētāju tiesības ar citas aģentūras vai biroja, piemēram, ģenerālprokurora, starpniecību.
Papildus valsts aģentūrām arvien vairāk ir bezpeļņas organizāciju, kas aizstāv patērētāju tiesības. Daži publicē pārskatus vai pārskatus par produktiem, bet citi koncentrējas uz produktu drošību. Vēl citas organizācijas nodrošina patērētāju tiesību aizstāvjus un palīdz privāti īstenot patērētāju tiesības.