Spēka izturība ir ķermeņa spējas nepārtraukti veikt atkārtotas darbības, kas prasa ievērojamus spēka izdevumus. Daudzi cilvēki smagi strādā ar aerobikas vingrinājumiem, lai palielinātu izturību, taču tie ir paredzēti, lai palīdzētu veikt salīdzinoši vieglas aktivitātes ilgu laiku. Kad indivīdi cenšas veidot spēka izturību, viņi ir vairāk ieinteresēti saglabāt savu maksimālo spēka līmeni pēc iespējas ilgāk. Spēka izturības trenēšana ietver dažādu tradicionālās izturības treniņu un spēka treniņu elementu apvienošanu.
Sporta jomā spēka izturība var būt noderīgs atribūts. Daudzos gadījumos sportistiem ir jāpielieto maksimāla fiziskā piepūle ilgstoši vai atkārtoti, ļoti maz atpūšoties. Piemērs varētu būt cīnītājs boksa mačā. Katru reizi, kad viņš met sitienu, viņš var izmantot daudz spēka. Laika gaitā sitieni var kļūt vājāki, jo viņa izturība var sākt klibot. Ja viņš var saglabāt šo spēku ilgāku laiku, viņš joprojām var sist pietiekami spēcīgi, lai apdraudētu pretinieku vēlākajos raundos.
To var pretstatīt citiem sporta veidiem, kuros parasti vairāk jākoncentrējas uz tīru izturību vai tīru spēku. Piemēram, maratona skriešana parasti ir tīrs izturības sporta veids, jo tas ir daudz vairāk vērsts uz cilvēka spēju uzturēt nemainīgu zema līmeņa sniegumu ilgākā laika periodā. Ir arī tīri spēka pasākumi, piemēram, daži svara celšanas sporta veidi, kas pieļauj ilgu atpūtas periodu starp katru slodzes uzliesmojumu. Kopumā šādi sporta veidi parasti ir retāk sastopami nekā sporta veidi, kuriem nepieciešams abu atribūtu apvienojums.
Izplatīta problēma spēka izturības uzlabošanā ir līdzsvarota vingrinājumu režīma atrašana. Kad cilvēki cenšas attīstīt spēku, tradicionālā pieeja ietver spēku pielietošanu pret vislielāko iespējamo pretestību ļoti īsu laiku un pēc tam atpūtu. Parasti intensīvam pretestības līmenim ir nepieciešams vismaz sava veida atpūtas periods, un lielākai pretestības pakāpei bieži ir nepieciešams vairāk atpūtas.
Cilvēki, kuri strādā pie spēka izturības, bieži vien to līdzsvaro, saīsinot atpūtas periodu, lai sirdsdarbība nekad nesakristu līdz normālam līmenim. Piemēram, parastā treniņā cilvēks var veikt piecus nospiešanu guļus, kam seko piecas minūtes vai ilgāks atpūtas laiks. Kāds, kas strādā pie spēka izturības, var veikt to pašu vingrinājumu un pēc tam atpūsties apmēram 50 sekundes, pirms to atkārto. Vēl viena pieeja spēka un izturības treniņam ir celt mazāku svaru, bet veikt daudz atkārtojumu. Pēc ekspertu domām, tas zināmā mērā var darboties, taču bieži vien ar to neizdodas sasniegt galīgo mērķi – saglabāt maksimālu pretestības spēju.