Spizaetus ir vanagu ērgļu ģints, kas sastopama Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos reģionos. Šīs ģints četras sugas ir melnais vanaga ērglis, greznais vanaga ērglis, melnbaltais vanaga ērglis un melnkastaņu ērglis. Lai gan šīs sugas pēc izmēra nedaudz atšķiras, tās parasti ir aptuveni 2 līdz 2.5 pēdas (61 līdz 76 cm) garas un spārnu platums ir no 36 līdz 65 collām (91 līdz 165 cm). Katrai spizaetus sugai ir atšķirīgs izskats, kas palīdz tai saplūst ar vidi. Vanagu ērgļi ir prasmīgi mednieki, kas galvenokārt barojas ar citiem putniem un zīdītājiem.
Melnie vanagu ērgļi jeb Spizaetus tyrannus apdzīvo tropu mežus, atklātus mežus un mitrājus līdz pat Meksikai un dienvidos līdz Brazīlijas austrumu krastam un Argentīnas ziemeļiem. Pieaugušo izmērs ir no 23.5 līdz 26 collām (60 līdz 66 cm) garš, un to spārnu platums ir no 45 līdz 58 collām (115 līdz 148 cm). Viņu ķermenis un cekula spalvas galvenokārt ir melnas ar baltām un pelēkām joslām spārnu un astes apakšpusē. Šīs sugas uzturā ietilpst mazi pērtiķi, sikspārņi, marsupials, iguānas, čūskas un tukāni.
Rotātie vanagu ērgļi jeb Spizaetus ornatus ir sastopami subtropu un tropu mežos, purvos un zemienēs no Meksikas līdz Argentīnas ziemeļaustrumiem. Šīs spizaetus sugas garums ir no 23 līdz 26 collām (58 līdz 66 cm) ar spārnu platumu no 36 līdz 48 collām (91 līdz 122 cm). Pieaugušajiem uz galvas ir spalvu cekuls, kas dažreiz pielīp taisni uz augšu. To krāsa galvenokārt ir sarkanbrūna ar baltu un tumši brūnu vai melnu spalvu joslām uz krūtīm. Krāšņi vanagu ērgļi galvenokārt barojas ar citiem putniem, piemēram, arām, taču to uzturā ir arī zīdītāji un rāpuļi.
Meksikas, Kostarikas, Panamas, Hondurasas, Bolīvijas, Paragvajas, Venecuēlas un citu Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstu meži un savannas ir melnbalto vanagu ērgļa jeb Spizaetus melanoleucus dabiskais biotops. Pieaugušo cilvēku vidējais ķermeņa garums parasti ir 22.5 collas (57 cm), un spārnu platums ir aptuveni 51 collu (130 cm). Šiem vanagu ērgļiem ir baltas spalvas, kas sedz galvu un krūtis, un melnas spalvas uz spārniem un muguras. Viņu galvas cekuls ir īsāks nekā citiem vanagu ērgļiem. Viņi medī citus putnus, rāpuļus, abiniekus un zīdītājus.
Melnkastaņu ērgļi jeb Spizaetus isidori dzīvo Kolumbijas, Ekvadoras, Peru, Venecuēlas, Argentīnas un Bolīvijas kalnu apgabalu mežos. To garums ir no 25 līdz 29 collām (63 līdz 74 cm), un to spārnu platums ir no 58 līdz 65 collām (147 līdz 166 cm). To krāsojums ir melnu, kastaņu un baltu spalvu sajaukums, un tumšākās spalvas nosedz spārnus, cekuls un muguru, bet gaišākās spalvas uz krūtīm. Tie galvenokārt barojas ar citiem lieliem putniem un zīdītājiem, piemēram, pērtiķiem.