Mākslinieks vai autors nevar pretendēt uz starptautiskām autortiesībām. Tā vietā darbs, visticamāk, ir aizsargāts saskaņā ar vienu vai abām no divām pieņemtajām konvencijām, kas izveidotas, lai aizsargātu radošos darbus. Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību un Vispārējā autortiesību konvencija ir starptautiski autortiesību līgumi, par kuriem vienojušās daudzas pasaules valdības. Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstis ievēro arī Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību ar tirdzniecību saistītajiem aspektiem, kas regulē starptautiskās autortiesības.
Autors, mākslinieks vai cits ar autortiesībām aizsargāta darba veidotājs var meklēt starptautisku autortiesību aizsardzību saskaņā ar Bernes konvenciju vai Vispārējo autortiesību konvenciju, ja vien autors ir tādas valsts pilsonis vai iedzīvotājs, kura atzīst šīs konvencijas. Aizsardzība saskaņā ar Bernes konvenciju neprasa īpašas darbības no radītāja. Saskaņā ar Vispārējo autortiesību konvenciju radītājam ir jānovieto starptautiskais autortiesību simbols — burts c apļa iekšpusē, labi redzamā un redzamā vietā uz izveidotā aizsargājamā objekta.
Bernes konvencija pirmo reizi tika parakstīta Bernē, Šveicē 1886. gadā. Tā paredz, ka visām sadarbības valstīm jāatzīst starptautiskās autortiesības uz visiem literārajiem un mākslas darbiem, ko radījuši to valstu pilsoņi, kuras parakstījušas konvenciju. Konvenciju ir parakstījušas vairāk nekā 160 valstis, tostarp ASV, Austrālija un Kanāda.
Saskaņā ar Bernes konvenciju ārvalstu autori un mākslinieki par saviem darbiem saņem tādu pašu aizsardzību, kādu saņemtu valsts vietējie iedzīvotāji. Autortiesību aizsardzība tiek piemērota automātiski, bez nepieciešamības pēc jebkāda veida lietojumprogrammām. Konvencija nosaka minimālos ierobežojumus, cik ilgi autortiesībām ir jābūt spēkā. Minimums ir noteikts 50 gadi pēc autora nāves literārajiem darbiem, 25 gadi no radīšanas fotogrāfijai un 50 gadi no radīšanas kinofilmām.
Vispārējā autortiesību konvencija tika izveidota kā alternatīva starptautisko autortiesību forma Bernes konvencijai. Tas ļauj atsevišķām valstīm pieprasīt autortiesību reģistrāciju, ja tās to vēlas. Tas arī ļauj izveidot fiksētus un atjaunojamus autortiesību aizsardzības termiņus. Daudzas valstis ir abu starptautisko autortiesību aizsardzības veidu dalībnieces.
Līdz ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanos tika izveidots vēl viens starptautiskās autortiesību aizsardzības avots. Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem, kas saistīti ar tirdzniecību, ir jāievēro visām PTO dalībvalstīm. Līdzīgi kā Bernes konvencija, tā nosaka termiņu minimumu un piedāvā automātisku aizsardzību bez autortiesību piemērošanas.