Streptococcus baktērijas ir coccus jeb sfērisku grampozitīvu, ķēdētu baktēriju ģints, kas pieder pienskābes baktēriju (LAB) grupai. Atsevišķas streptokoku šūnas var būt apaļas vai olveida, un visām tām trūkst enzīma katilāzes. Tā kā šīs šūnas dalās vienā plaknē, streptokoki rodas pa pāriem vai ķēdēs.
Tāpat kā daudzi citi baktēriju veidi, kas atrodas stingrā lokā, streptokoku baktērijas iekrāsojas tumši zilā vai violetā krāsā, ja tās šūnas sienas sastāva dēļ tiek krāsotas ar gramu. Tas ir tas, ko nozīmē grampozitīvs. Kā pienskābes baktēriju grupas loceklis šīs baktērijas ir izturīgas pret skābiem apstākļiem un plaukst bez skābekļa vai skābekļa līmeņa, kas ir zemāks par skābekļa koncentrāciju gaisā.
Streptococcus baktērijas ir sadalītas astoņpadsmit alfabēta grupās, ko sauc par Lancefield grupām. Amerikāņu bakterioloģe Rebeka Kreighila Lensfīlda šo streptokoku klasifikācijas metodi izstrādāja 1933. gadā, pamatojoties uz antigēniem jeb antivielas producējošām vielām, kas atrodamas izmeklējamo streptokoku baktēriju šūnu sieniņās. Tomēr vairāki streptokoku veidi nereaģē uz Lancefield grupu, un tie ir jāklasificē, izmantojot hemolīzi, kas uzrauga, cik pilnībā baktērija sadalās asins šķīdumā.
Viridānu streptokoku grupa nav hemolītiska vai sadalās tikai daļēji, izraisot zaļo traipu, kas ir atbildīgs par nosaukumu “viridans”. Šai lielajai un daudzveidīgajai streptokoku grupai pagaidām nav ticamas taksonomijas (klasifikācijas) vai nomenklatūras. Daudzi streptokoku veidi var izraisīt slimības un infekcijas cilvēkiem, savukārt daudzi citi ir nekaitīgi. A grupas streptokoki, B grupas streptokoki, Viridans streptococcus un S Pneumoniae ir medicīniski visbiežāk sastopamie veidi.
A grupas streptokoks (GAS) jeb S pyogenes ir viens no visbiežāk sastopamajiem patogēniem cilvēkiem. GAS infekcija var ietekmēt vairākas ķermeņa vietas, un to bieži klasificē pēc atrašanās vietas. Viens no vispazīstamākajiem no tiem ir STREP kakls. Strep kakls ietekmē rīkli un izraisa vairākus simptomus, tostarp stipras sāpes kaklā, pietūkušas mandeles, sliktu dūšu, galvassāpes un dzeltenus un baltus plankumus kaklā.
GAS var būt nāvējošs pēcdzemdību drudža vai sepses cēlonis sievietēm pēc dzemdībām. Sepse ir tad, kad mikrobs nonāk asinsritē, iespējams, izraisot nopietnu sistēmisku reakciju. GAS bija arī atbildīga par skarlatīna uzbrukumiem, kas, tāpat kā pēcdzemdību drudzis, tagad tiek kontrolēti ar labāku higiēnu un antibiotikām. Ādā GAS var izraisīt impetigo, celulītu un erysipelas. GAS infekcijas var izraisīt arī pneimoniju, meningītu, tonsilītu, septisku artrītu un toksiskā šoka sindromu, kā arī citas slimības.
B grupas streptokoku baktērijas (GBS) jeb S agalactiae bieži sastopamas reproduktīvā vecuma sieviešu uroģenitālajā traktā un taisnās zarnās. Sievietēm ar novājinātu imūnsistēmu var rasties komplikācijas, bet biežāk tās tiek pārnestas uz zīdaiņiem dzemdību laikā. Jaundzimušā GBS infekcija var izraisīt meningītu vai sepsi, kas var izraisīt nāvi vai ilgstošu dzirdes zudumu. Jaundzimušo meningīts izpaužas savādāk nekā pieaugušo meningīts ar vemšanas un drudža simptomiem. Šī iemesla dēļ jaundzimušo meningīts bieži netiek diagnosticēts un var būt letāls.
Streptococcus viridans bieži ir atbildīgs par zobu infekcijām un aplikuma veidošanos. Šāda veida baktērijas kopā ar C, F, G un jo īpaši D grupu var izraisīt endokardītu, īpaši, ja sirds vārsti iepriekš ir bojāti. Endokardīts ir sirds iekšējā slāņa iekaisums, ko sauc par endokardu.
Streptococcus pneumoniae jeb pneimokoks ir visizplatītākais invazīvās bakteriālās infekcijas cēlonis bērniem un gados vecākiem cilvēkiem. Tas var izraisīt pneimoniju, sinusītu un meningītu, kā arī citas slimības. Streptococcus pneumoniae var izraisīt vai nu daivas pneimoniju, kas skar visu plaušu daivu, parasti jaunākiem pieaugušajiem, vai bronhiālo pneimoniju, kas skar alveolas, tiecoties uz vecākiem pieaugušajiem vai bērniem.