Stromas hiperplāzija, labāk pazīstama kā pseidoangiomatozā stromas hiperplāzija (PASH), ir labdabīga audzēja veids, kas rodas no šūnu atbalsta audiem un parasti rodas krūtīs. Pirmo reizi tas tika atklāts 1986. gadā, kad trīs medicīnas pētnieku komanda konstatēja deviņus krūšu bojājumu gadījumus. Kopš tā laika ir bijuši ļoti maz stromas hiperplāzijas gadījumu, kā rezultātā trūkst nozīmīgu pētījumu par šo stāvokli.
Parasti PASH attīstās no ķermeņa miofibroblastu šūnām. Tās ir šūnas, kas darbojas kā hibrīds starp muskuļu šūnām, kas pazīstamas kā fibroblasti, un gludās muskulatūras šūnām. Stromas hiperplāzijas tekstūru var raksturot kā gumijotu un cietu, kas sastāv no šķiedru un dziedzeru audiem. Turklāt tas nesniedz sāpes un ir vienpusējs, kas nozīmē, ka tas notiek vienā no pārī savienotajām ķermeņa daļām. Tomēr ir daži gadījumi, kad izvirzījums ir parādījies abās struktūrās.
Šāds apraksts padara PASH līdzīgu fibroadenomām, kas ir labdabīgi audzēji, kas parasti parādās krūtīs. Stromas hiperplāzijas diferencējošais faktors ir ļaundabīgo audzēju trūkums. Tā bija spēja noteikt, vai bojājumi bija angiosarkoma vai nē, kas ļāva pētniekiem atšķirt stromas hiperplāziju kā atšķirīgu stāvokli. Angiosarkoma attiecas uz audzēju kopumu, kam raksturīga nekontrolēta augšana un apdraudējums veselībai, tādējādi apzīmējot vēzi. Lai gan stromas hiperplāzija var augt, tā nav vēzis.
PASH un fibroadenomu līdzības dažkārt apgrūtina jebkura stāvokļa, īpaši pirmās, diagnosticēšanu. Stāvoklis parasti tiek diagnosticēts otrā vai trešā medicīniskā centra apmeklējuma laikā. Ultrasonogrāfija, mammogrāfija un magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI) ir metodes, ko izmanto, lai diagnosticētu stromas hiperplāziju.
Ārsti iesaka operāciju pacientiem ar lieliem PASH audzējiem. Dažos gadījumos ķirurgs veic operāciju pat tad, ja diagnoze neapstiprina šādu diagnozi, kā piesardzības pasākumu pret vēzi. Ārkārtējos gadījumos ir veiktas mastektomijas, kas ietver pilnīgu krūts izņemšanu. Ieteicama pēcpārbaude, jo ir bijušas situācijas, kad bojājumi atkārtojās.
Kopš tās diferenciācijas 80. gadu vidū stromas hiperplāzijai ir nepieciešama turpmāka izpēte. Lai gan tas ir labdabīgs, ar vēzi nesaistīts stāvoklis, medicīnas sabiedrībai vēl ir jānosaka tā nozīme. Tā kā gadu gaitā ir bijis ļoti maz dokumentētu pseidoangiomatozas stromas hiperplāzijas gadījumu, iespēja padziļināti izpētīt šo gadījumu ir ierobežota.