Subkortikālā baltā viela, ko bieži sauc vienkārši par balto vielu, ir reģions smadzenēs, kurā ir augsta nervu šķiedru koncentrācija. Šīs šķiedras ir pārklātas ar proteīnu, ko sauc par mielīnu, kas palīdz pārraidīt elektriskos impulsus pa šķiedrām. Nervu šķiedras ļoti bieži nepārtrauc šūnu ķermeņi, tāpēc elektriskie signāli pa tām pārvietojas ļoti ātri, salīdzinot ar citām nervu šūnām. Šajā smadzeņu reģionā tiek regulētas daudzas piespiedu funkcijas, tostarp refleksi un līdzsvars. Apmēram 60% smadzeņu sastāv no kāda veida baltās vielas, kas cilvēka dzīves laikā veido tūkstošiem jūdžu vai kilometru garu neironu savienojumu.
Lai gan populārā kultūra ir vairāk pazīstama ar pelēko vielu, smadzeņu ārējo daļu, kas kontrolē apziņu un izziņu, subkortikālā baltā viela kontrolē lielāko daļu funkciju, kas neapzināti nodrošina cilvēka ķermeņa darbību. Baltās vielas ievainojumiem var būt postoša ietekme uz ķermeņa funkcijām. Baltās vielas slimību var izraisīt dažādi cēloņi, taču daudzas no visbiežāk zināmajām slimībām rodas no problēmām ar mielīna apvalkiem uz nervu šķiedrām audos. Multiplā skleroze (MS) rodas mielīna noārdīšanās rezultātā, un encefalīts rodas gan mielīna degradācijas, gan autoimūna iekaisuma rezultātā.
Subkortikālās baltās vielas ievainojumi ne vienmēr rada dzīvībai bīstamas problēmas, un dažos gadījumos tās var būt ārstējamas vai pat atgriezeniskas. Ārstēšanas apjoms un prognoze jebkuram no tiem atšķiras atkarībā no traumas vai slimības, kā arī no pacienta unikālā stāvokļa. Kopumā baltās vielas traumas ir vismaz zināmā mērā ārstējamas, taču lielākā daļa arī izraisa neatgriezeniskus bojājumus un nav pilnībā atgriezeniskas. Vairuma slimību ārstēšana parasti ietver mēģinājumus palēnināt to progresēšanu, nevis mēģināt novērst to radītos bojājumus. Baltās vielas slimība, lai gan tā gandrīz vienmēr galu galā ietekmē dzīves kvalitāti, ne vienmēr ir letāla.
Lielākā daļa subkortikālās baltās vielas ievainojumu parādās kā bojājumi, kas ir būtiskas izmaiņas smadzeņu struktūrā. Tās var izskatīties kā asaras, plāksnes vai dažādas patoloģiskas struktūras. Bērniem subkortikālā baltā viela dažreiz var atjaunoties, ja tiek dots pietiekami daudz laika, bet pieaugušajiem tā rašanās iespēja ir daudz mazāka. Jebkuras strukturālas izmaiņas smadzenēs, pat daļēji izārstētas, var palielināt pacienta depresijas vai citu medicīnisku stāvokļu attīstības iespējamību. Baltās vielas integritātes saglabāšana ir būtiska veselīgai smadzeņu un ķermeņa darbībai.