Sūfi meditācija ir mistiska prakse, ko ievēro daži sunnītu musulmaņi. Tās mērķis ir izkļūt no iluzorās fiziskās pasaules robežām un kļūt vienotam ar Allāhu jeb Dievu. Lai to izdarītu, praktizētājs, kas pazīstams kā dervišs, vispirms meklē vienotību ar mentoru, pēc tam ar pravieti Muhamedu un galu galā ar Allāhu. Rietumu pasaulē derviši un sūfisma prakse visbiežāk tiek saistīti ar Turcijas “virpuļojošajiem dervišiem”, bet sūfiju meditācija ietver atsevišķu sūfiju prakses aspektu.
Izpratne par dažām sūfisma garīgajām sastāvdaļām ir būtiska, lai izprastu sūfiju meditācijas praksi. Visi musulmaņi tic, ka ir jāturas pie pieciem islāma pīlāriem, lai pēc nāves sasniegtu paradīzi, bet sūfiji uzskata, ka tuvību Allāham šajā dzīvē var piedzīvot ar papildu praksēm. Sūfiju ticības galvenais mērķis ir piedzīvot vienotību ar Allāhu, atsakoties no lietām, kas saista cilvēku ar fizisko pasauli, un mudinot pastāvīgi atcerēties Allāhu. Meditācija palīdz ticīgajam sasniegt šo mērķi.
Saskaņā ar sūfiju uzskatu, pasaule, ko uztver cilvēka fiziskās sajūtas, ir ilūzija. Tikai meditācija var ļaut cilvēkam izjust patieso realitāti, kas tiek uztverta caur otru sajūtu kopumu. Dažās sūfiju tradīcijās viens no meditācijas mērķiem ir ļaut otrajām maņām brīvi klīst un izjust visas pasaules skatus, skaņas, garšas utt. Izmantojot šo vai citu saistītu praksi, dervišs piedzīvo tā dēvēto “cēlo saikni” ar neredzamajām Allāha realitātēm.
Sūfiju meditācija parasti sākas Shaikh, kas pazīstams arī kā šeihs vai mentors, vadībā. Tiek uzskatīts, ka šaihi ir saņēmuši autoritāti no nepārtrauktas citu šaihu pēctecības, kas ved uz Muhameda laiku. Meditācijas sākumposmā dervišam var lūgt koncentrēties uz attēlu vai nu savā prātā, vai ar Shaikh fiziskajām acīm, un atbrīvot savu prātu no visām pārējām lietām. Meditācija var notikt pilnīgā tumsā, lai samazinātu maņu ievadi.
Galu galā šaihs pilnībā iekļūst derviša sirdī, un šaihs un dervišs tiek pastāvīgi apvienoti, pat ja praktizētājs neatrodas aktīvas meditācijas stāvoklī. Pēc tam dervišs ir gatavs izmēģināt nākamo meditācijas fāzi, kurā Šaihs vada dervišu līdz pilnīgai vienotībai ar Muhamedu. Ja tas tiek sasniegts, dervišs virzās uz pilnīgu vienotību ar Allāhu. Cilvēki, kas sasniedz vienotību ar Allāhu, saka, ka fāzes, kas pārsniedz šo, nevar izteikt vārdos, bet drīzāk ir jāpiedzīvo. Šie cilvēki pēc tam ir tiesīgi kļūt par šaikhiem un vadīt citus meditācijā.
Tāpat kā citi meditācijas veidi, piemēram, joga, sūfiju meditācijai var būt gan fiziskas un emocionālas, gan garīgas priekšrocības. Meditācijas klusums un kontrolēta elpošana var samazināt stresa fizioloģisko ietekmi. Tas var arī novest pie garīgās skaidrības un labklājības.