Šūnu cikla apstāšanās ir šūnu cikla apstāšanās punkts, kurā tā vairs nav iesaistīta procesos, kas saistīti ar dublēšanos un dalīšanos. Dabiskais šūnu cikls ietver vairākus kontrolpunktus, kas ļauj šūnai noteikt, vai turpināt dalīšanu vai apstāties. Šos apstāšanās gadījumus var izraisīt arī ārēji faktori, piemēram, starojuma iedarbība vai zāles, ko lieto, lai kontrolētu šūnu augšanu. Pētījumi par šūnu cikla apstāšanos sniedz svarīgu informāciju par to, kā šūnas regulē sevi un kas notiek, ja šie procesi noiet greizi.
Šūnu cikla fāzes sākas ar G1, kad šūna ir gatava sevi dublēt. S fāzes laikā tas aktīvi kopē savu ģenētisko materiālu, ko sauc par dezoksiribonukleīnskābi (DNS), un G2 gadījumā tai ir iespēja novērst bojājumus pirms M, mitozes. Pēc mitozes šūnas var atkal iekļūt G1 vai nonākt G0, kur tās atpūšas. Katrā no šīm fāzēm kontrolpunkts uz laiku aptur šūnu ciklu, lai ļautu šūnai izlemt, vai tam vajadzētu turpināties. Dažas šūnas ir ieprogrammētas tā, lai tās nedublētos bieži, savukārt bojātām šūnām var būt nepieciešams laiks, lai tās salabotu vai iznīcinātu.
Dažreiz šūnu cikla apstāšanās izraisa apoptozi, šūnu nāvi. Tas notiek, kad šūna uztver, ka tā vairs nedarbojas DNS bojājuma dēļ. Šūna ir vērsta uz iznīcināšanu un izslēdzas, ļaujot ķermenim iztīrīt detrītu un atkārtoti izmantot to citu šūnu ražošanā. Šūnu cikla apstāšanās ļauj šūnām saglabāt savu integritāti, pārtraucot periodiski pārbaudīt sevi, vai nav DNS iznīcināšanas pazīmju, kas varētu izraisīt funkcionālas problēmas vai izraisīt audzēja attīstību. Tas ne vienmēr ir ideāls process, par ko liecina vēža audzēju attīstība.
Medikamenti var ieviest šo pieturas punktu vai nu nejauši, vai kā daļu no to terapeitiskajām īpašībām. Kultūrā esošās šūnas var reaģēt uz šīm zālēm, apturot dalīšanās procesus, parādot, ka kaut kas medikamentā liek šūnām nonākt kontrolpunktā un tur palikt. Šīs zāles var izmantot tādām darbībām kā vēža terapija, kuras mērķis var būt novērst audzēja šūnu nepārtrauktu replikāciju, lai ierobežotu vēža augšanu. Citos gadījumos pagaidu apstāšanās ir nejauša un neparedzēta blakusparādība.
Vides faktoriem var būt arī nozīme šūnu cikla apstādināšanā. Dažiem vienšūnu organismiem ir iespēja nonākt apturētas animācijas stāvoklī, reaģējot uz nelabvēlīgiem apstākļiem, atdzīvinot, kad vide ir draudzīgāka. Dažos apstākļos to spēj arī īpaši daudzšūnu organismi. Pakļaušana augsta līmeņa starojumam vai ķīmiskām vielām dažos organismos var izraisīt arī šūnu cikla apstāšanos.