Kas ir K šūna?

K šūnas ir daļa no iedzimtas imunitātes, kas nozīmē, ka tās pastāv kā veselīgas imūnsistēmas sastāvdaļa. K šūna parasti veido 10 līdz 15% no vesela cilvēka balto asins šūnu jeb limfocītu skaita. Šīs šūnas bieži ir pirmās, kas atpazīst patogēnos iebrucējus organismā, un tādēļ tām var būt izšķiroša nozīme imūnās atbildes ierosināšanā.

K šūna tiek uzskatīta par citotoksisku. Sastopoties ar audzēja šūnu, baktērijām, citām svešām šūnām vai ar vīrusu inficētu šūnu, tā nogalina šo šūnu, atbrīvojot proteīnu, ko sauc par perforīnu. Perforīns izdara caurumus bojātās šūnas ārējā membrānā. Pēc tam slepkavas šūna var atbrīvot granzīmu, proteāzi, kas iekļūst caurdurtajā šūnas membrānā un izraisa apoptozi vai šūnu nāvi. Parasti tiek nogalināta ne tikai inficētā vai iebrūkošā šūna, bet arī visi vīrusi, kas replikējas tajā.

Kad patoloģiska, inficēta vai sveša šūna ir iznīcināta, slepkavas šūna var atbrīvot enzīmus, kas izsauc T šūnas un B šūnas, citas svarīgas baltās asins šūnas, lai palīdzētu iznīcināt audzēju vai cīnīties ar infekciju. Šīs šūnas, īpaši T šūnas, var ražot paši savus enzīmus, kas var padarīt K šūnu darbību vēl efektīvāku.

Dabiskās slepkavas šūnas ir īpaši svarīgas cīņā pret vīrusu infekciju, jo to līdzekļi šūnu nāves ierosināšanai ar apoptozi var palīdzēt novērst vīrusa izplatīšanos uz citām ķermeņa šūnām. Citas imūnās šūnas var nogalināt šūnas, kas inficētas ar vīrusiem, bet tās bieži vien to dara ar šūnu līzi, kas ir process, kas atbrīvo replicētos vīrusus skartajā šūnā. Pēc atbrīvošanas replicētie vīrusi var izplatīties uz citām blakus esošajām šūnām un saasināt infekciju.