Pašreizējais laiks ir darbības vārda laiks, ko parasti izmanto, lai norādītu, ka pašlaik notiek kāda veida darbība; vienkāršā forma parasti norāda, ka kaut kas notiek tagadnē un ka tā ir nemainīga vai atkārtota darbība. Tagadnes progresīvo laiku var izmantot, lai norādītu, ka darbība pašlaik notiek brīdī, kad tā tiek izteikta, lai gan tai nav jānorāda nākotnes vai pagātnes darbības. Pašreizējais perfektais laiks tiek izmantots, lai norādītu, ka darbība sākās pagātnē un ir turpinājusies, un tā joprojām notiek vai ir tikko apstājusies. Pastāv arī tagadnes perfektā progresīvā tagadnes forma, kas norāda, ka darbība sākās pagātnē, turpinās un, iespējams, turpināsies arī nākotnē.
Lai gan pats tagadnes laiks nav īpaši grūti lietojams, tas var būt nedaudz mulsinošs savās daudzajās formās. Visvienkāršākais šī laika veids tiek saukts par vienkāršu tagadnes laiku. To parasti izveido angļu valodā, norādot priekšmetu ar darbības vārdu, kam var būt nepieciešams palīgdarbības vārds un citi komponenti, lai izveidotu pilnu predikātu atkarībā no izmantotā darbības vārda. “Es dziedu”, “Viņš skrien”, “Mēs dejojam” un “Viņi ēd picu” ir šī vienkāršā tagadnes laika piemēri, kas norāda uz kaut ko, kas notiek vai kas notiek atkārtoti.
Pašreizējais progresīvais ir tagadnes forma, kurā tiek norādīts, ka konkrēta darbība notiek konkrētajā brīdī. “Es dziedu” var nozīmēt notiekošu darbību, piemēram, “es dziedu korī”, bet ne vienmēr norāda, ka tas notiek tajā brīdī. No otras puses, “es dziedu” ir pašreizējā progresīvā forma un nozīmē, ka “es” dzied tajā brīdī. Šajā formā parasti ir ietverts palīgdarbības vārds, piemēram, “am” vai “are”, un darbības vārds bieži beidzas ar “-ing”, piemēram, “Viņš skrien” vai “Mēs dejojam”.
Dažos aspektos līdzīgs vienkāršajam tagadnes laikam, tagadnes perfektais laiks tiek izmantots, lai norādītu, ka darbība sākās pagātnē, bet ir vai nu apstājusies, vai turpina notikt tagadnē. Piemēram, “es esmu dziedājis” ir pašreizējā perfektajā laikā un norāda, ka darbība ir notikusi pagātnē, bet var turpināties vēl joprojām. “Es esmu dziedājis katru dienu kopš bērnības” norāda ne tikai uz pagātnes darbību, bet arī nozīmē, ka darbība, visticamāk, turpināsies tagadnē. “Šonedēļ viņš ir skrējis katru dienu” un “Mēs esam dejojuši stundām ilgi” ir arī šīs formas piemēri.
Pastāv arī pašreizējā laika forma, ko sauc par pašreizējo perfekto progresīvo, kas norāda, ka notiekoša darbība ir notikusi līdzīgi kā tagadnes perfektums, bet pēc tam tiešāk paplašina šo darbību tagadnē un nākotnē. Šī forma parasti tiek veidota kā pašreizējās progresīvās un tagadnes perfektās formas kombinācija, bet starp palīgdarbības un galveno darbības vārdu tiek lietots vārds “bijis”. “Es esmu dziedājis” ir šīs formas piemērs, kas parāda, ka darbība sākās pagātnē, turpinās un, iespējams, turpināsies. “Šonedēļ viņš ir skrējis katru dienu” un “Mēs esam dejojuši stundām ilgi” gan norāda uz pagātnes un tagadnes darbību, gan paredz, ka darbība, visticamāk, turpināsies.