Gramatiskais laiks attiecas uz dažādām darbības vārdu formām, ko lieto, lai norādītu laiku, kad noteikta darbība ir notikusi vai notiks gan rakstītajā, gan runātajā valodā. Ir trīs pamatlaiki, un tie ir pagātne, tagadne un nākotne. Pēc tam tos var iedalīt četrās dažādās formās: vienkāršā, progresīvā, perfektā un perfektā progresīvā. Dažreiz vārds “nepārtraukts” tiek lietots “progresīva” vietā, taču tie abi attiecas uz vienu un to pašu. Svarīgi ir saprast gramatisko laiku rakstīšanai un runāšanai, nodrošināt priekšmeta/darbības vārda saskaņu. Lai gan vairums valodu runātāju to darīs dabiski, noteiktās situācijās tas var kļūt sarežģīti, un tiem, kas valodu apgūst pirmo reizi, būs jāizpēta darbības vārdu konjugācijas dažādos laikos.
Pagātnes, tagadnes un nākotnes laiks ir diezgan pašsaprotami; Pagātnes laiks attiecas uz kaut ko, kas jau noticis, tagadne attiecas uz kaut ko, kas notiek tieši tagad, un nākotne attiecas uz kaut ko, kas notiks. Vienkāršākās pagātnes, tagadnes un nākotnes formas ir visvienkāršākās. Angļu valodā “I am”, “I was” un “I will be” apzīmē katru darbības vārda “būt” vienkāršās formas gramatisko laiku. Tas kļūst nedaudz sarežģītāks, ņemot vērā darbības vārdu progresīvās vai perfektās formas.
Nākamais gramatiskais laiks, kas jāņem vērā, ir progresīvais vai nepārtrauktais laiks. Tas apraksta notiekošo darbību. Piemēram, “Viņš izmeklē”, “Viņš izmeklē” vai “Viņš pārbaudīs” ir progresīvās formas piemēri katram laika posmam angļu valodā. Ņemiet vērā, ka dažādas valodas bieži izmanto šos jēdzienus ar ļoti atšķirīgām struktūrām. Perfektā forma apraksta darbību, kas ir pabeigta, un parasti tiek veidota, pievienojot “had” vai “have” darbības vārda pagātnes divdabim. Izmantojot vienu un to pašu piemēru, “Viņš ir pārbaudījis”, “Viņš bija pārbaudījis” vai “Viņš būs pārbaudījis” ir dažādu perfektu formu piemēri.
Ideāls progresīvais jeb perfektais nepārtrauktais gramatiskais laiks ir abu kombinācija, un tas apraksta darbību, kas joprojām turpinās, bet kas tiks pabeigta. Tas apvieno “bija/ir bijis” ar tagadnes divdabības formu. Tātad tas būtu “Viņš ir veicis pārbaudi”, “Viņš bija izmeklējis” vai “Viņš būs izmeklējis”. Ir noderīgi saprast šos gramatiskos laikus un to nosaukumus dzimtajā valodā, jo tas var nedaudz atvieglot darbības vārdu konjugāciju un teikuma struktūras apguvi otrajā valodā.