Tašliča ir ebreju ceremonija, kas vairumā gadījumu notiek Roš Hašānas pirmajā dienā. Ja Rosh Hashanah iekrīt sabatā, Tašlihs notiek nākamajā dienā. Tas ir gan rituāls, gan lūgšana, kas simbolizē veco grēku un gada bēdu atmešanu, lai sagatavotos labākam un laimīgākam jaunajam gadam, pamatojoties uz ebreju kalendāru.
Tashlich nozīmē “atmest” vai “atmest”. Tašlihā ebreji dodas uz upēm vai līčiem un iztukšo savas kabatas, iemetot saturu ūdenstilpē. Ja kādam nekas nav kabatā, tad var iemest rīvmaizi. Tādā veidā cilvēks tagad ir simboliski iztukšots no pagājušā gada grēkiem, un, ja nav, ar ko piepildīt kabatas, cilvēkam ir jāpaļaujas arī uz Dievu, lai izdzīvotu.
Tomēr, novērojot Tašlihu, lielākā daļa cilvēku pirms došanās uz upi iztukšo savas kabatas ar svarīgākajām lietām, piemēram, automašīnas atslēgām, makiem vai citiem svarīgiem priekšmetiem. Kā arī rīvmaizi parasti mētā, lai nepiesārņotu upes vai strauti.
Mētājot rīvmaizi, tiek skaitīti vairāki psalmi, kas atspoguļo Dieva spēju aizsargāt cilvēku. Drupačas vēlams mest ūdenī, kurā ir zivis, jo zivis aizsargā ūdens, kas simbolizē Dieva aizsardzību pret cilvēku. Viņi arī deklamē no Mihas: “Tu atkal mūs apžēlosi/ Tu samidīsi mūsu grēkus/ un visas mūsu netaisnības [grēkus] izmetīsi jūrā” (Mihas 7:19).
Tašličas svinēšana viduslaikos un renesanses laikā bija bīstama ebrejiem nodarbošanās. Var tikt uzskatīta par burvību, ja cilvēks lūdzas virs ūdens avota, īpaši Eiropā vai Jaunajā pasaulē. Tādējādi ebrejiem parasti tika ieteikts doties prom no pilsētas, lai izpildītu Tašlihu, lai izvairītos no šādas apsūdzības.
Šodien Tašlihs ir priecīgs notikums, un tas noteikti netiek ievērots slepenībā. Patiesībā draudzes vai daudzbērnu ģimenes bieži pulcējas pie viena ūdens avota, un rezultāts ir saviesīgs pasākums. Tas ir gan svinīgi, gan svinīgi, jo ebreji sāk savu jauno gadu ar tīru lapu Dieva acīs un ar sajūtu, ka Dievs viņus sargās visa gada garumā.